sprungulss' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
sprungulss' LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Saturday, October 13th, 2018 | | 9:47 pm |
Jibaķ, ku tā realitāte ir interisanta un pārsteigumu pilna.! | | Thursday, October 11th, 2018 | | 6:31 pm |
Fakinā vientulības sajūta | | Friday, April 13th, 2018 | | 12:03 am |
Rādās Esmu beidzot noķēris to sajūtu, kad izdodas vērot savu dzīvi, kā filmā, fiksēt reakcijas un emocijas, un patiesībā ieslēdzas vienaldzība- nu tāda, kā antidepresantus ēdot, bet bez antidepresantiem. Es visu laiku sevi nodarbinu, censdamies sakārtot savu dzīvi, sevi un savu vidi.
Reāli bail dzert. Šodien ieraudziju savu tēvu smaga korķa vidū. Un nobijos. Tāds varu būt Es. Ir divas lietas par ko esmu viņam pateicīgs- Par savu dzīvību un to, ka viņš man vienmēr bijis, kā piemērs tam, kāds Es negribu būt. Tas protams nav labi, bet gaidu, kad dievi viņu paņems pie sevis, daudziem atvieglotu dzìvi.
Šai vasarai vajadzētu būt jaukai. Šogad esmu izlēmis braukt uz yaga gathering kaimiņzemē. Ja būšu vēl ar vien viens un vecpuisīgs. Stopēšu.
Bet redz, kā ir ar to vienumu. Es patiesībā varu būt arī viens. Tiešām labāk ko kūl un savu, nekā iesaistīties attiecībās attiecību pēc. Agrāk tā dariju. Un ...nu jā diez kas jau nebija. Patreiz... kā nav komunikācijas, kā jūtu, ka kaut kas nav. Pārtraucu lenkt. Ir bijusi tā dabiskā sajūta pāris reizes ar cilvēkiem dzīvē. Un to arī man vajag. Ja man jāmelo un jātēlo vai jāizliekas ,tad es attiecības negribu. Ne nu... nav jau tā, ka baigi izvēlīgs, protams ir tādas, kas pašas pazūd tiklīdz pasaku kāds esmu. Iespējams pa strauju . Tā nu ir. Un vispār jau... Viens esmu tikai kopš oktobra.
Bezmiega memuārs kaut kāds
Current Music: Omiki- Balkan | | Friday, April 6th, 2018 | | 11:32 pm |
Es Esmu no tiem, kurš nav ateists, bet Dievu arī baznīcā nemeklēju un neēsmu meklējis. Gribu domāt, ka viņš ir visur un manas zināšanas ir pārāk aprobežotas, lai spriestu konkrēti un noteikti, cik lielas tādam ausis un cik garš viņam deguns. Tīri intuitīvi liekas, ka tas ir spēks, kurš satur visu šo substanci, kuru saucam par realitāti kopā.
Bet Es nejau par to. Nu bet gandrīz par to. Man reiz jautāja, lai pasaku nedomājot, sekundes laikā ar ko no dabiņas man asociējas Dievs. Mana atbilde bija: Vējš, vētra, vētra pie jūras.
Šodien dikti pūta. Tāpēc tā aizdomājos | | Thursday, March 29th, 2018 | | 7:52 pm |
Man darbiņā ir viena jauna sieviete. Kuru laikam iekāroju. Varbūt, ka to var uz pavasari norakstīt. Bet man parasti tā nav. Nu labi ieraugu skaistu sievieti, bišķi iezogas fantāzija smadzenē, jā smuks dibens, jā skaista. Un pārslēdzos uz to, ka kolēģe vai pofig tur jebkāds cits random cilvēks. Bet šī, kà paiet garām, es pilnīgi gaisā seksu sajūtu, smarža, smaids, visi pārējie labumi un ā kas ir ar mani. Es viens Esmu tikai kopš oktobra. Ir bijis ilgāk. Pavasars to sirdi dullu dar... | | 1:21 am |
Man šodien tādas eksistenciālas pārdomas. Par šo un to. Par to, kas esmu, par to, ko gaidu no pasaules.Galīgi vecs jau Es neēsmu, bet 32 nav 23 un tomēr liekas, ka tik daudz kas ir palaists garām. Satiekot kaut kādus vecos klasesbiedrus- vienam ģimene, vienam uzņēmums, cits japānieti apprecējis. A kas ir man. Maza alga, darbs kurš sniedz brīvību un minimumu iztikai, jumts virs galvas un Mani mošķi ko taisu, bez akadēmiskās izglītības, bet es točna zinu, ka mākslinieks, mani darbi cilvēkiem patīk un zinu ka sūdu netaisu. Bet tas ir arì viss, kas man ir. Ā... ok. Vēl man ir problēmas ar alkoholu. Pusgadu nedzēru. Tad nedaudz padzēru un atkal nedzeru. Nu... Es vismaz skaidri zinu, kas man ir. Un skaidri zinu laikam beidzot, ko gribu. Gribu laikam būt pats un vispār saprast to, kur sākas "Mans Es Pats". Visu laiku ietekmējos no kāda. Tas ir Ok, ja ietekme iet uz attīstību. Piemēram Mana labākā draudzenīte izvilka no manis to, ka man beidzot jārada māksla. Tāda ietekme ir ok. Bet es, kā jau cilvēks esmu bara dzīvnieks, tādēļ mūžīgi vēlējies esmu kaut kur iederēties. Un nēsmu spējis nekur īsti tā pietauvoties. Savulaik pa subkultūrām izvazājies. Ar matainajiem tusējies tad izdomājis ka industriāļi baigie foršie, melnie, tad vel kaut ko. Tur jau tajās subkultūrās arì ir andergraund stāri, no kuriem gaidi sava veida atzinību. Tad zini. O bariņā pieņemts. Tagad uz citiem vari skaties nedaudz kā snobs, caur savu super duper andergraund prizmu. Un šitā dēļ es manu prāt norāvos jaunajā gadā uz šmigu. Aizgāju uz kaut kādu jobanu, trokšņainu pasākumu, biju bišķi uzpīpèjis un neirotiski izpisu liķiera pudeli. Ar to pietika sēklai lai atkal viss sāktos. Es izliekos par to, kas nēsmu. Man nepatīk nebūt pašam. Man nevajag vairs lai mani pieņem bariņā. Es negribu vairs nevienam līdzināties, negribu par nevienu augstprātīgu pimpi fanot. Es negribu tēlot iepazīstoties ar sievieti. Es negribu nebūt Es. Es vienkārši fakin vēlos būt Es. | | Monday, March 26th, 2018 | | 4:48 am |
Klausos darkpsy un sapņoju par psy trance festivāliem kaut kur tur, kur ir palmas. Vēl vajag psy trance draudzenīti. Gana dīvainu. Būs. Man gribētos maksimums divus gadus pakàrtot vēl savu sadzīvi. Uzkrāt budžetu. Pàris istàdes uztaisìt. Un braukt blandìties pa pasauli pēc tam kàdu gadiņu. | | 1:39 am |
Tikko man bija tāda interesanta sajūta. Es centīšos cik nu vien iespējams to aprakstīt ar vārdiem. Bet nezinu cik nu man tas izdosies. Iemigu samērā ātri, un pusstundu atpakaļ uzmodos ar samērā lielu diskomforta sajūtu no murga. Neatceros ko tieši sapņoju, bet nekas labs nebija. Vārdu sakot fiziski biju pamodies, bet smadzenes vēl murgo. Tas bija tāds kā starpstāvoklis starp divām realitātēm un man bija grūtības ieiet vienā no viņiem. Es biju kaut kur pa vidu un vispābā ņifiga nesapratu. Pirmo reizi šitāda pieredze. Mani tā ka rāva atpakaļ murgā, tā kā varēju to izbeigt un gluži vienkārši pamosties. Bet biju pa vidu. Un nesapratu ko man darīt. Tad man pēkšņi radās nez no kurienes doma, ka patiesībā jau realitāte ir atkarīga tikai no tā, ko domāju. Kaut kur tak bija rakstīts, ka domām taču ir milzu spēks. Kaut kur prātā pavīdēja tādi termini, kā meditācija, elpošanas tehnika. Lieki piebilst, ka ikdienā Es nekāds dižais meditētājs nēesmu. Sāku tākā mierīgi elpot, un domāt ka viss ir čotka, ka tie murgi ir muļķības, tad man sāka parādīties kaut kādas simetriski sakārtotas ģeometriskas figūras un iestājās miers, tikai tad es iznācu no tā murga stāvokļa un pamodos pa īstam.
Bļin... Kas tas fakin bija ? | | Sunday, March 25th, 2018 | | 2:46 am |
Cik patiesībā ļoti uzlabojas garastāvoklis vienkārši tinderī paflirtējot ar šķietami saprātīgu sievieti. Es nēsmu ar sevi mierā un nemaz netiecos pēc attiecībām. Patreiz būtu forši vienkārši aiziet uz kafiju. Esmu noilgojies pēc komunikācijas. Arī tai pa visam tuvajai komunikācijai nebūtu ne vainas. Bet man briesmīgi ar seksu viegli galvu samaisīt, tā fiziskā tuvība man reizēm tik ļoti patīk, kad reizēm dāmām tā vara ir liela un es pēc pāris pārgulēšanas reizēm domāju, ka esmu iemīlējies. Protams tā nav ar visām. Bet kàdas 3 ir šitā man riktīgi galvu samaisijušas. Nezinu varbūt patiešām biju iemīlējies un viss komplektā iznāca.
Vispār man riebjas tas vājums, ka uznāk šitās grūtsirdības lēkmes un vientulības sajūtas. Varbūt tas ir tikai cilvēcīgi. Esmu uzstādìjis sev prasības tikt galā ar sevi. Bet tā cìņa vienam, kulšanās pa pasauli vienam. Dies kas nav | | Saturday, March 24th, 2018 | | 9:20 pm |
Gribas kliegt. Cik ļoti Es Esmu neapmierināts ar sevi, ar savu dzīvi. Protams, man ir bijis sliktāk. Protams es esmu izgājis ellei cauri, kur negribu atgriesties. Labā ziņa ir, ka es skaidri zinu, ko vēlos no dzīves. Bet sajūta, ka viss ir kaut kā ierūsējis un neiet uz priekšu. Un nojaušu, kas ir tieši tas kas mani bremzē. Man vienmēr vajadzīgs bijis kāds virzītājspēks un impulsīvs grūdiens. Vai vēl var salīdzināt ar pulksteni, kurš sen nav uzgriests, kad uzvelk tad kādu laiku strādā. Bet man atliek apstāties, vai palaisties slinkumā, man uzreiz parādās nomāktìba un depresņaka sajūtas. Vel visi sūda parādi, kas noved pie regulāra piķa trūkuma. Kaut kā jau tiek viņi kārtoti un ir gals jau redzams. Bet tas viss nospiež un tracina un tad vel uzrodas tā sasodītā vientulības sajūta. It kā vienalga. Es varu būt arī bez sievietes, tā pat jau kuru katru negribās. Un zinu, kad jutīšos pietiekami pašpietiekams, pati uzradīsies. Bet es sasodìts nejùtos ne sūda pašpietiekams. Man skauž kad redzu cilvēkus, kam ir šķietami tas ko gribētu Es un viņiem tas nāk viegli. Man ir 32 un jùtos, kā 15 gadìgs pusaudzis. | | Friday, March 16th, 2018 | | 1:23 am |
Aaaaaaa. Es šodien iemīlējos. Divas reizes.:/ Gari tievi dredi, kārna tāda, vaigu kauli, klausās psychill, un pasniedz tēju... aij... tik smuka. Un psytrance, psytrance... Bet tik skaista. Liekas iešu ciemos uz tējnīcu bieži un vienkārši skatīšos uz viņu, parunāšu. Man taču nav psytrance draugu. Teikšu lai ir pirmā mana psytrance paziņa. Un klusībā gribēšu viņu apķert, bučoties un stopēt uz siltajām zemēm, gulēt pie okeāna.
.. nu ja... nodarboties ar mākslu...
Atrast otru traku putnu.. un pie okeāna... a tālāk... tālāk... var visu pārējo.... bet ja man šīs lietas nebūs... dzīvei nav jēgas | | Sunday, March 4th, 2018 | | 4:35 pm |
| | 3:13 pm |
Tak ejiet dirst ar visiem saviem dziesmu svētkiem... pilns internets ar kaut kādu sūdu ar sašutumiem un netaisnībām par biļešu cenàm, rindām un vel nezin ko. | | 1:42 pm |
Slinkums rakstīt cibu tāpēc nerakstu cibu. Vispār dzīvot ir forši. Vēl ar vien mēģinu panākt to sajūtu, kad skatos uz dzīvi no malas, kā filmu, esmu galvenās lomas atveidotājs. Vipār, ja izdodas ir diezgan forši. Vopšim ja gadās huiņa dzīvē, tad lomu vismaz nospēlēt Cik labi vien var. | | Monday, February 12th, 2018 | | 8:35 pm |
"Vai kāds specializējas elektrisko ratiņkrēslu remontā? "
Šitādu sludinājuma tekstu feisbukā izlasīju. Pirmais ko padomāju : Kas tas par moku rīku tādu. Elektriskais krēsls un izrādās ir arī elektriskais ratiņkrēsls. | | 7:55 pm |
Kopš... nokāpu... argriezos reālajā pasaulē... ir optimisms un enerģija. Kaut kā sev situ pa pakaļu. Nezinu kā to izskaidrot savādāk. Izjūtu pateicìbu, ka nu tas ir beidzies. Esmu šeit te, nevis tur | | Friday, February 2nd, 2018 | | 7:48 am |
Es dzēru divas dienas. Tagad braucu uz darbu. Nezinu vai smirdu. Atiešana no divām dienām man būs četras. Ir kabatā gandža. Tas mierina. Bļe | | Tuesday, January 30th, 2018 | | 4:35 am |
am
Sarakstījos ar veco laiku čomu. Nu kā nu kuram iet un par vecajiem "Metāls un shit" laikiem. Par to, ka Es nedzeru, par to ka šim ir apnicis dzert. Nu gadus 10 nēesam satikušies utt. Ar čali mani vieno tas ka mēs varam klausīties blekmetālu un arī piedurties pie popmūzikas pērlēm. Saskatām šmigā to degradējošo pusi. Vopšim čalis ir tāds ko var nosaukt par labu veco laiku pudeles brāli. Nu tā nu bazars aizgāja līdz tai sieviešu līnijai. Šis jau viens kuro gadu. Lika padomāt jo man jau pāris mēneši vien ir pagajuši, un Man jau nepatīk. Gadus 11 atpakaļ Man baigi patika maukoties. Un Es kautkādam formātam sieviešu vienmēr patiku, biju māsters uz gultā ievikšanu. Uztvēru kā sportu. Tad Es nepamaniju kurā brīdī, bet es Iemīlējos. Viņā kaut kas bija. Es nespēju vienkārši aptvert, ka tas notiek ar mani, ka viņa izvēlās Mani. Bet Tas bija jau laiks, kad Man sākās problēmas ar šmigu, vēl kontrolēti mācēju dzert, bet vecrīgas krogi bija neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Sapazināmies vecajā ļeņingradā. Pirmajā naktī pārgulējām. Un tas viss ieilga kopā pavisam apmēram 3 gadus. Puņķi un asaras, saplēsti trauki un galu galā es tās attiecìbas nokodu. Un tad Es pārlecu uz nākamajām attiecībām, kuras arī bija ilgas. Bet nu protams arī mana bohēma darīja galu, tad bija vel vienas, un tad velvienas attiecības. Bet visas tās diezgan loģiski beidzās. Katrā ziņā ne tikai mans dzīvesveids traucēja attiecībām, bet arī tas, ka sirdī man bija tā ar ko trīs gadus tur plūcos, tad viņa aprecējās un viņai tagad ir meita. Es vēl arvien dzerstījos pa pasauli un bija kaut kādas attiecības, ik pa laikam, un gadījuma sakari. Un 3 gadus atpakaļ Laikam sākās tas dialogs ar sevi, ka patiesībā es dzīvoju diezgan draņķīgu dzīvi. Un Es sāku lēnām un diezgan mērķtiecīgi iet uz pašiznīcināšanos. Draugi un paziņas ìsti nesaprata kas notiek, daudzi novērsās utt. Kopš 2016. gada rudens laikam sākās kaut kāds pavisam cits pagrieziens. Es satiku viņu, sievieti kas kaut kādā mērā man šķiet ir devusi visvairāk dzīvē. To ko Man neviens cilvēks nav dzīvē devis. Es tolaik vēl kodu. Bet jau stipri retāk, nekādu labumu no tā un gandarījumu gan vairs nejūtot. Sapazināmies mēs caur tinderi un it kā randiņš nebija izdevies, bet kaut kādu nejaušìbu pēc mēs sākàm regulāri iet dzert tēju un tarkšķēt. Un es viņai izstāstiju Visu. Visu kāds Es esmu. Tā bija bezierunu atklāsanās. Ar laiku apskāvieni sāka palikt siltāki. Un tuvība ciešāka. Bet tā kā tàda kopā būšana mums nebija. Es ar sākumā nemaz nedomāju šīs tikšanās kaut kā, pat saukt kaut vai par draudzību. Bet kaut kā spēju atklāties viņai. Viņa bija pirmā sieviete ever uz pasaules, kurai nemeloju. Viss absolūti biju Es. Un tā apmēram divreiz nedēļà mums bija vienkàrši tādi kā "psihotrapijas" seansi. Viņa man uzticējās. Es viņai. Un ar laiku, kopā pavadot laiku, divi brīvi cilvēki, kuri uzticās viens otram, sāk uzticēties arī otra pieskārieniem. Un principā, tas gandrīz izvērtās par attiecībām. Sapratāmies no pusvārda, viens otra ķermeniskàs vajadzības arī jutām bez ierunām. Tiešām nebija vienkārši sekss, bet tā bija mìlēšanàs. Un tas bija skaisti un viss nāca viegli jo neviens no otra neko neprasija. Neviens otru neļečija, bet uzklausīja. Un līdzīgā pasaules uztvere un līdzīgā màkslas un kultūras uztvere. Starpcitu viņa no manis izvilka uz āru to kas manì bija sen saistībā ar mākslu. Nebūtu viņas, Es iespējams tikai domātu un fantazētu un praktiski darot kaut ko neietu uz savu sapni. Un tas viss varēja izvērsties par attiecībām. Bet Es acīm redzot nebiju gatavs vēl beigt kost. Tagad gads pagājis varbūt pat vairāk kā esam tikai draugi. Un katrs jau ar citiem partneriem bijuši. Manas dzeršanas pierimušas. Šad tad satiekamies un tarkšķam un es viņai varu pastāstīt Visu, Viņa man ar uzticās. Ejam kopà kulturu šad un tad pabaudam. Un ko ar to gribu pateikt. Man šķiet ka šitādus cilvēkus satiek uz mūžu un vienreiz mūžā. Vai Es nenožēloju ka sāku kost un tas neizvērtās par attiecībām ??? Nezinu. Mums vis bija brīvi. Es laiku pa laikam sevi šaustu. Un domāju Es Taču ar viņu bùtu laimìgs. Bet jàatceras ka mēs nedzīvojàm kopā ikdenà. Arì viņa ir neirotiķe. Un kas to lai zin beigās tas pārvērstos naidā un viens otru traku padarītu. Bet tas ir cilvēks kurš lika tik ļoti apdomāt savu dzīvi. Izjùtu pateicības jūtas vienkārši par viņas eksistenci | | Sunday, January 28th, 2018 | | 2:29 pm |
Vislabākais dvēseles stāvoklis ir:
Pohuj | | Tuesday, January 23rd, 2018 | | 10:13 am |
Atkal uzmodos naktī no dīvaina sapņa. Otro nakti pēc kārtas kaut kādas ērmības. Šoreiz sapnī redzēju orģijas, kurās khmm piedalījos. Pamostoties sajutu pat tādu, kā atvieglojumu. Iegūglēju pat sapņu nozīmi. Vopšim: "Orģijas- piedalīties tajās, slikta reputācija" Okēējjj. Pret draiskulībām man nav iebildumi un reputācija tā pat sūdīga :D Bet ja nopietni. Pēdējās dienās galīgs ķīselis pa miegiem galvā. Ne nu Es jau pāris mēnesīšus tik bez draiskulībām. Tik traki jau nav. Bet laikam daba sauc. Moš zīme ka pavasaris tuvojas. Nedēļas nogalē atkusni sola. :D |
[ << Previous 20 ]
|