__________________

Šodien viss autobuss bija pilns ar lohiem, garīgi slimajiem un rešņiem,
es nezinu, kurš no 3 ir sliktāks? Laikam, ka lohi.

Vispirms apsēžos blakus resnim, nav vietas, neērti sēdēt, smird,
bet ZANG, veiksme,
atbrīvojās vieta pašā aizmugurē, apsēžos tur, ērti, kruti, liels sēdeklis,
blakus apsēžās prātā vājšs džeks un sāk haotiski rušināties pa savu somu,
velk ārā random priekšmetus un ap tiem tin melnu gumiju,
I am close to RAGE now, bet turpinu lasīt Reaper's Gale un par laimi
trakais pabīdās tuvāk pie loga un mums pa vidu, kā tāda veselā saprāta siena,
apsēžās viens vecis, zajebis,
lasu tālāk, KRANK!
Pie ilģuciema ielec iekšā
kaut kāds 3 paaudzēs inbred slāvs uzvalka biksēs un baltā kreklā
(tipa no darba intervijas brauc mājās vai kas tml. haha)
ar optima līnijas alu rokās (lūzeru alus - nozīmē, ka darba intervija bija epic fail)
un tipa OPĀ!
IR vieta! (kur? bļe ) un pagriezis dirsu stumjās iekšā starp mani un blakusveci
(jā, ir tāds termins - blakusvecis, rakstās kopā),
es esmu kā FFFFUUUUU "Tu moš redzi šeit vietu!?!" ,
jams acīmredzot nesaprot latviski un tik atvainojās tipa
"oi izviņi", nu ko es viņu ar varu grūdīšu prom,
sēžu tālāk, lasu, mēģinu koncentrēties,
jams tipa "O, a čo eta za kņiga?",
es parādu vāku STEVAN ERIKSON: REAPER'S GALE  
"a po angliski lutše čitaķ?"
es "NU kā .. nav citās valodās šīs grāmatas",
jams neko nesaprot pa latviski un tāpēc krata galvu tipa "A nu da, da, poņimaju",
(!bitch, I am done talking to you!),
lasu tālāk, "A testamen pa angļiski zavišaņije?" (WTF?)
es : da..   
"A ti master i margarita čital?"
"neesmu lasījis"
"A kak nravica? Lutše čem fiļm?"
"neesmu lasījis"
"Lutše da? A ja ņečital"
caur sakostiem zobiem "es arī"  

jams tad nu beidzot laikam
saprata, ka runājot ar mani vajadzētu zināt valsts valodu un aizvērās tipa "oi izviņi, izviņi, ņebudu mišaķ"

Ai, krč garlaicīgs stāsts, bet prasījās uzblogot..

Labi, ka man ir alus un varenas vakariņas.