__________________

Kas var būt labāks, kā teātra zālē, sēžot uz smalkiem, sarkaniem benķiem, uzvalkos un vakara kleitās, kādu stundu no vietas klausīties kā viens vecis ar milzu ūsām (ciest nevaru to vārdu, bet mūsu nabagajā valodā citu nav) pirž,
jā, jūs, mani pareizi izlasijāt, viņš bija "kolosāls" pirdējs, viņa māte ar viņu lepojās.

Ja kāds vēl joprojām uzskata, ka izklaižu industrijā mūsdienās ir pilnīgi trulla un bezjēdzīga, hah, jums vajadzēja dzīvot pagājušā gadsimta francijā

Un, lo, tur pat ir pieminēts, ka savā laikā - franču armijā, viņš ieguva great success slavu, jo mācēja no pakaļas laist ārā ūdens strūklas,
iedomājieties, sēdēja bars ar ūsainiem frančiem un smējās kā nenormāli redzot Jozefu piržam un pūšam ūdeni ārā no ānusa,
tipa - atkārtot! atkārtot! Jams - nē, nē, ir jau vēls, jāiet gulēt..jau ieiet teltī un tad fiksi iziet ārā ar smaidu uz lūpām un notupjās un šļurk..
visi atkal rēc, bā, zejebis vecais,
un tā ik pa laikam, kāds pienāk un pajautā - eu vari nopirsties ritmā? Vari? BĻE KU KRUTI, es ar tā gribētu mācēt!