__________________

valdības rokās nonāk vēl lielāka vara ar visu no tā izrietošo (kļūdu & korupcijas iespējas, politiskās spēles, lobisms u.t.t.).

liela birokrātija un līdz ar to lēnāka reakcija uz tirgus izmaiņām. neviena centralizēta struktūra nespēj tik strauji un precīzi reaģēt uz procesiem sabiedrībām kā brīvais tirgus, kas ir dabisks veidojums.

lielām organizācijām (un visaptveroša nacionālā banka būtu milzīga organizācija) ir grūtāk izsekot atsevišķiem cilvēkiem, kas palielinātu krāpšanās iespēju.

banku konkurence izraisa cīņu par resursiem (cilvēkiem), tas palielina apgrozījumā esošos līdzekļus (reklāmas/zemāku procentu dēļ vairāk cilvēku ņem kredītus), tas dzen pieprasījumu, bet tas - karsē ekonomiku.

tāpēc centralizēta finanšu pārvalde varbūt spētu pasargāt no dziļām, īslaicīgām krīzēm, bet ilgtermiņā tā krietni kavētu ekonomikas attīstību un materiālās labklājības pieaugumu.

tas tā - ātrumā un īsumā.

centrālās bankas kontroles lielums ir viena no ekonomistu iecienītākajām strīdu tēmām. pašlaik daudzi uztraucas, ka centrālās bankas loma daudzās valstīs tiek palielināta, bet tam var būt arī negatīvas sekas, ja centrālās bankas vadība nokļūdās (a "vienīgā pareizā" risinājuma pašlaik nemaz nav).

Vai ir kādas pazīmes, kas liecina par to, ka valsts varētu veiksmīgi kaut ko jelko nokontrolēt un novadīt?

Turklāt, ja/par cik būs pieprasījums pēc papildfīčām, lielākiem procentiem vai riskantākiem kredītiem, acumirklī radīsies melnais tirgus, kas piedāvās ērtus un megaprocentīgus aizdevumus, un tamlīdzīgi. Tikai šoreiz pilnīgi bez nekādas kontroles, atbildības un klientu aizstāvības.