Ko man pārdomāt...? Ko? To, ka nespēju domāt ne par ko citu, kā pa Tevi? To ka visi no manis izvairās un met līkumus kā gar tādu izbēgušu psihopātu? To, ka psihiatrs man izrakstīja šon veselu kaudzi "anti-depresantu", kuri _manam_ veselības stāvoklim tikai kaitēs? Jeb vai to ka nespēju pateikt tos vārdus, kas būtu nevietā? Ko... man teikt..? :~[
Es nebēgu, tu mani patriec un atradi visu, ko piedāvāju, jo tev, liekas tas nav vajadzīgs!!! Piedod, bet es darīju visu kas ir manos spekos...varbūt nepareizi???