Laikam neesmu tas "cilvēks" par ko iet runa, jo nav ne jausmas par kādiem vardiem iet runa un no kuriem Tev ir bail... :/

Atgādināšu: Tu esi man svarīgs, "ko tu - to es" un "I'm not afraid from dying, I just don't want to!!!"

Aizmirsti, ko Es teicu.. Aizmirsti ka eksistēju. Vismaz biezāk pasmaidīsi. Jo no manis tikai vienīgas problēmas. Un par to sarunu konkrēto: Tu to nedrīksti atkārtot, atceries tālāk ko teicu...

Skaidrs! Beidzot tu to pateici!!! Uzskatīšu tavu teikto par beigām mūsu attiecībās! Neceri, ka es tevi aizmirsīšu, neceri, ka nerīkošos pēc šīs sarunas...
*Lienita pazūd no Pagāna dzīves pēc pieprasījuma... ("Bija, labi, vai ne???")

Ehs, Tevis pašas dēļ... Tev tā būs labāk.. Nespēju sadzīvot ar domu, ka katra mana kustība, bez maz vai sāpina manu mīļoto cilvēku. Negribu vairs tā dzīvot...

Paldies, ka aizbēdz arī tu...I'll miss u!!!
Ja pārdomāsi kādreiz..tev ir mans nr!

Ko man pārdomāt...? Ko? To, ka nespēju domāt ne par ko citu, kā pa Tevi?
To ka visi no manis izvairās un met līkumus kā gar tādu izbēgušu psihopātu?
To, ka psihiatrs man izrakstīja šon veselu kaudzi "anti-depresantu", kuri _manam_ veselības stāvoklim tikai kaitēs? Jeb vai to ka nespēju pateikt tos vārdus, kas būtu nevietā?
Ko... man teikt..? :~[

...manam teiktajam vairs nav nekādas nozīmes, tāpēc paklusēšu...

Visi bēg? vai tie, kas nebēg, tos tu aizdzen???

Ar laiku visi aizbēg...

Es nebēgu, tu mani patriec un atradi visu, ko piedāvāju, jo tev, liekas tas nav vajadzīgs!!! Piedod, bet es darīju visu kas ir manos spekos...varbūt nepareizi???

Jau jutu, ka "Tas" nolādētais vakars, kad sakašķējāmies atkārtosies... Laikam viņš ir klāt, ja?

Neuzskatu šo te par kašķi...drīzāk gan, kāpieklājību manis atšūšanu...
*Lienita offline uz aukstu dušu, lai nesaietu sviestā...

btw, ja gribipazust, tad, LŪDZU, izdari man pēdējo pakalpojumu un atvadies no manis kā pieaudzis celvēks, skatoties acīs!!! LŪDZU!!!

Ehs, visi Jūs sadomājaties kko un domājat ka tā ir pareizāk... Vakar _itkā_ sīkjauko esmu _atšuvis_, un tagad vēl Tevi... Nja, neizproto tās robezas, starp "parastu atšūšanu un pieklājīgu atšūšanu..."
Labi tad arlabvakar... likšu Tev mieru. Zinu, ka esi nogurusi no manis. Atpūties un pārmaiņas pēc padomā par sevi, savu nākotni un nevis manām stulbajām problēmām.. Vismaz sev kā palīdzēsi. A smokošu slīkoni nav jēgas glābt, lai nebūtu jāmocās tālāk.

VISI MĒS???
Kā jau teicu, tie, kas nebēg, tos tu padzen!!!
Arlabvakar, eņģel, ceru, ka piepildīsi manu pēdējo lūgumu un atvadīsies no manis, skatoties acīs!!! :'(
*Liene pazūd

Atvadās tie, kas aiziet... Neatvadās tie kas atgriezas...
Uz tikšanos...

...