Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas ,ka šis gads kaut kā iezīmējas ar visādām pārmaiņām. Visdažādākajās dzīves lietās ļoti pakāpeniski, bet soli pa solim izejot cauri visām man aktuālajām dzīves sadaļām. Laikam jau nepareizi ir teikt aktuālajām, vienkāršī izejot cauri visdažādākajiem posmiem. Un izdarot kaut kādas pārmaiņas. Tas skar laikam jau visu sākot ar dzīves veidu, iedomu draudziņiem, darbiem un personīgo attieksmi pret lietām, ko es daru. Pamazām pārejot jau tajā, kad atsijāju lieko un to,ko daru daru sirsnīgāk. Labi, neko lieku patiesību sakot es neatsijāju, bet vienkārši sāku darīt vērienīgāk.
Visā visumā tas,ko es vēlos teikt, ka šis gads laikam ir nolēmis mani nolikt pie vietas. Kā bija tas riebīgais latviešu teiciens par to, ka dzīve izmācīs. Labi, tas tā ļauni skan, bet man liekas,ka vienkārši lietas ir sākušas ritēt tā, ka viss kaut kur nokārtojas, pat tās lietas,kas kādu laiku ir karājušās gaisā.
Un tas viss rezumējas ar to, ka man jau ilgāku laiku nepamet doma par to,ka šogad notiks kaut kas. Vai arī kaut kas mainīsies ļoti. Vismaz man ir tāda sajūta, kad es aizdomājos par to, kas notiek ar mani. Ko es laikam pēdējā laikā daru daudz par daudz.