Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

spike:

Tātad, lai jau prieks un pretstats pagājušās nedēļas pieciniekam, atbildot uz wilkacis provokāciju, piecas lietas, kas man tomēr ir izdevušās:
1) Es tiešām nobeidzu to augstāko izglītību un ieguvu savu finansista grādu. zinu, ka tas nav daudz , bet tas ir kaut kāds mērķis ,kas man bija no kādas klases 9. Dabūt to augstāko un miers. Un tiešām bija posms, kad gribējās kā visiem pamest to visu un akadēmiskais, lai var strādāt normālākus darbus, lai nav tā, ka izej no mājas 8 rītā un katru dienu ierodies ap 22, vai dienās, kad ir mēģinājumi 24 vai vēlāk. Kā arī pašam par to visu maksāt bija tāds smuks cipars no algas atā. Katrā ziņā es to izdarīju par grāmatvedi vai finansistu nekad dzīvē gan strādāt nevarētu un nevēlos.
2) Ģitāra, esmu iemācījies spēlēt ģitāru. Mācos to tālāk, un ir izveidota grupa, un būs arī 24.04 koncerts iekš DEPO, nu ko bērna sapnis kāpt uz skatuves un domāt,ka esi baigais rock stars. Tomēr kaut kā tas ir izdevies.
3) Es esmu redzējis dzīvajā Ozziju, sex pistols, metallica. Atkal jau to ir izdarījuši daudzi, bet bērnībā likās, ka tas nekad nenotiks. Un tie koncerti bija spēcīgi. Leģendas dzīvajā redzēt ir ko vērts, jo neviena no jaunajām grupām tapāt neko tādu vairs nepavilks. Nebūtu ozzijs nebūt metāla!
4) Tā kā esmu bijis vienmēr savdabīgs indivīds, kas protams visskaistāk izskatījās klasē septītajā, saķidāti džinsi, melna vestīte un iron maden t-krekls. Man vienmēr ir bijuši svarīgi draugi. Patiesībā man draugi vienmēr ir bijuši ļoti svarīgi! Līdz ar to es esmu lepns, ka vairākus gadus man ir tādi labākie draugi kā wilkacis, snake, karlowich, art_fatal, un vēl citi, kas nav šīs cibiskās vides, kuri ir spējuši mani paciest visus šos gadus. Tas gan laikam nav mans sasniegums. Bet tā ir lieta ar ko esmu lepns, ka man ir tādi draugi. Good as they come!
5) Velns parāvis neko daudz laikam neesmu vēlējies sasniegt. Labi laikam mans sasniegums ir tāds, ka neesmu galīgi noklīdis, neesmu vēl nogalināts pateicoties savam balamutismam, neesmu zaudējis uzskatu, ka dzīve ir jautra, vēl aizvien domāju, ka 18 till i die ir laba filozofija, un gan jau laiks parādīs vēl kādu vērtību pie kuras man jāpieturas. Ak ,jā zinu, kas laikam ir 5-tais. Tas ,ka man ir izdevies sevi dabūt līdz tam reklāmas lauciņam. Kaut kādu neizskaidrojumu iemeslu dēļ, bet šī svēra man patīk! Nu tas laikam arī viss. Live fast die fun maziņie.