Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

ā pirmais septembris ir gaisā,

Tātad man liekas,ka man tas uzjunda vēl aizvien svētku sajūtu, un es pat nezinu kāds tam ir iemesls. Vai tas ir tāpēc, ka ir daudz jaunieši ar ziediem, un ne pārāk priecīgām sejām. Vai tāpēc, ka visi ir tik sapucējušies, un es redzu, ka jaunietis uzvalciņā, un savā šķībi uzliktajā hipitij hopa cepurē, šļūc pa ielu savā neveiklajā gaitā.

Bet kopumā tiešām mazliet nostaļģisks ir skolas laiks. Lai gan vairāk augstskolas laiks, jo kamēr es mācījos pamatskolā viss bija labi, jo es biju viens no laimīgā eksperimenta liksim labos bērnus vienā klasē un sliktos otrā klasē dalībniekiem. Un par laimi nonācu starp sliktajiem bērniem. Ar viņiem vienmēr bija jautrāk, starbrīžos kautiņi, stundu laikā bardaks ehh. Bet vidusskola laikam bija tāds posms, kur jo mazāk es savu klasi redzēju, jo vairāk man viņi patika. Bet augstskola bija tiešām fun laiks, kur bija tāds avantūristu kurs,ka maz neliekas. Un tad jau bija jautri.

Protams tagad ir atlikusi tikai pieaugušo dzīve un vēlme pēc studijām, kur man kaut ko iemāca. Bet tā kā man liekas,ak esmu garā vājš un intelektā atpalicis, tas kādu laiku vēl nenotiks. Ceru tika, ka šodien policistu kungiem darba nebūs par daudz, bet jauniešiem alus par maz.