| |
 | Sep. 18th, 2017 @ 04:51 pm  |
|---|
esmu tik sūdīgā panikas un sevis apšaubīšanas lokā, ka man pirmo reizi 10 laikā gribas sev darīt pāri - sagriezties, apdedzināties, kaut ko saplēst un uzkāpt virsū, vismaz piedzerties tā ka jāvemj Sāpes mani sakoncentrētu vienā punktā, es nebūtu tik izplūdusi.
Parasti būšana laukos palīdz. Tur visam ir sava kārtība un es kļūstu mierīga. Šoreiz tas nenostrādāja. Nevarēju aizmigt līdz četriem. Parasti palīdzētu rakstīšana vai filma, bet eskeipisms šoreiz šķita tik pat neērts kā es pati sev. Kārtoju dokumentus datorā. Pēc tam nogulēju līdz 12:00. Ja nemodinātu, droši vien gulētu ilgāk. Ganjau tūlīt sāksies miega stadija. Tā, kurā es mēģinu nogulēt savu dzīvi.
Un internets ir viens no balstiem sevis ienīšanai. Dažādās nozīmēs.
Viedā klabe negribēja man ļaut publicēt šo ierakstu. |
uff. pai, pai, zvēriņ. es ceru, ka lauki iedarbosies, varbūt ir vēl kādas lietas, kā vari par sevi parūpēties, lai atvairītu to paniku un mazinātu šaubas. lai Tevi pamīļo kāds. jo sevi ienīst neviens nav pelnījis, sev darīt pāri arī ne.
man prieks, ka kaķi guļ pie tevis.
Bļat. Sāpju vietā varbūt der fiziska slodze? Nostaigāšanās līdz kritienam? Nekam jau droši vien nav laika, protams, bet tad varbūt taisni vajag kaut kam uzmest, lai nostaigātu visu līdz bezsamaņai.
es visu laiku kaut ko daru, bet tad es atkal attopos blenžot cilvēku mugurās lekciju laikā. parasti es kontrolēju savu laiku, bet šobrīd es viņu nespēju savākt un atrast tur vietu garai pastaigai. Būšu Preiļos. Pamēģināšu.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}