| |
 | Dec. 1st, 2016 @ 08:46 am  |
|---|
Tā sanāca, ka izlasīju Nepanesamā esības viegluma nodaļu par suņa nāvi šorīt trolejbusā. Raudāju un visu laiku pārbaudīju, cik daudz vēl. Izkāpu no trolejbusa, bet Karēņins vēl nebija nomirusi. Man būs pie tā jāatgriežas.
Šādas nodaļas bija vieglāk pārdzīvot, kad nebija tik viegli idenficēties ar tiem cilvēkiem, kas paliek bez suņa.
Un vakar man tieši jautāja, ko es Spānijā darīšu bez saviem mājdzīvniekiem. Ilgošos un dzeršu, protams. |
Es to grāmatu lasīju vidusskolā un man bija bēdīgi tieši tajā pašā vietā.
es pirmdien skatījos "silto klusumu", kur galvenajam varonim mežā pazūd suns pēc sastapšanās ar aizdomīgiem medniekiem, un nesapratu, kopš kura laika man suņi tik ļoti sāp. atkārtoju pie sevis "nē, nē, nē, nē" uz riņķi.
perks of being friends with me ?
thanks for the pain, friend.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}