18 Septembris 2010 @ 00:20
 
Pēdējo nedēļu viss man liekas tāds tāls un nereāls. Pazaudējusies jūtos. Un redzu sapņus bez absolūtas realitātes. Nesaprotu kāpēc tā. Daudz dusmojos uz sevi, autobusa šoferiem un auksto laiku. Lasu krievu Vogue un romānu ar runci uz vāka un visai savādu saturu. M. jau ir Itālijā un arī tas liekas kaut kas tāls un nereāls. Izdomāju kursa darba virzienu. Man nepatīk rozmarīns,bet šodien sanāca ļoti labs kartupeļu ēdiens ar cūkas gaļu.
Gribu gulēt un neredzēt pilnīgi skaidrus, bet nelabvēlīgus sapņus, un vēl gribu lai skola vieglāka un valoda labāk iet galvā!

Au revoir!
 
 
Mūzika: Christophe Mae
 
 
( Post a new comment )
[info]spare on 19. Septembris 2010 - 15:37
principā bezcerības galīgi nav. ir tikai tāds dzīves apjukums. tāda melanholija. un pelēkā ir mana krāsa, par to nu nemaz nesatraucos. un mana zemapziņa ir lieliski iemācījusies slēpt manas patiesās emocijas - izeju cilvēkos un smaidu. nu tas, ka mani vienmēr pavada mani draugi sarkasms un ironija, pie tā visi jau ir pieraduši.
un jebkurā gadījumā paldies par iečivināšanu! :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)