18 Septembris 2010 @ 00:20
 
Pēdējo nedēļu viss man liekas tāds tāls un nereāls. Pazaudējusies jūtos. Un redzu sapņus bez absolūtas realitātes. Nesaprotu kāpēc tā. Daudz dusmojos uz sevi, autobusa šoferiem un auksto laiku. Lasu krievu Vogue un romānu ar runci uz vāka un visai savādu saturu. M. jau ir Itālijā un arī tas liekas kaut kas tāls un nereāls. Izdomāju kursa darba virzienu. Man nepatīk rozmarīns,bet šodien sanāca ļoti labs kartupeļu ēdiens ar cūkas gaļu.
Gribu gulēt un neredzēt pilnīgi skaidrus, bet nelabvēlīgus sapņus, un vēl gribu lai skola vieglāka un valoda labāk iet galvā!

Au revoir!
 
 
Mūzika: Christophe Mae
 
 
( Post a new comment )
riexta[info]riexta on 18. Septembris 2010 - 16:35
Man šķiet, ka pilnīgi sajūtu Tavu vientulību un bezmaz bezcerību. Lai arī Tavs profils ir rozā (dievīga krāsa), man liekas, ka Tevi ietekmē pelēkais aiz loga. Un kad pelēkais ir aiz loga un arī istabā, tad vienīgais kas var palīdzēt ir doma, ka tas viss beigsies. Cik reizes ir tā bijis, ka liekas, ka visa pasaule ir pret tevi, neviens tevi nesaprotu un liekas, ka tas nekad nebeigsies. Bet tad es iedomājos, ka paies mēnesis, gads un viss jau būs izsāpēts, viss jau būs beidzies. Tikai grūti sagaidīt... Bet vienu es esmu sapratusi, ka var skumt, bet tikai nedaudz. Labāk ir sapurināties, uzlikt ašu mūziku, izlasīt kādu joku netā un mēģināt seju savilkt tajā dīvainajā grimasē, ko visi sauc par smaidu (lai arī kā negribas un tas liekas nevietā)...
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]spare on 19. Septembris 2010 - 15:37
principā bezcerības galīgi nav. ir tikai tāds dzīves apjukums. tāda melanholija. un pelēkā ir mana krāsa, par to nu nemaz nesatraucos. un mana zemapziņa ir lieliski iemācījusies slēpt manas patiesās emocijas - izeju cilvēkos un smaidu. nu tas, ka mani vienmēr pavada mani draugi sarkasms un ironija, pie tā visi jau ir pieraduši.
un jebkurā gadījumā paldies par iečivināšanu! :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)