nelabrit:
Vakar biju uz ļoti produktīvu tikšanos ar E, sākām ar biznesa pusdienām tirgū un debrīfingu pilī. Tagad dzeru kokmuižas mate tējas dzērienu un mēģinu savākties, bet ne vairs vienotā veselumā, jo pēdējo reizi tas nebeidzās labi. Vēlāk vakarā ieplānots mājās uzņemt viesi. Līdz tam laikam derētu vēl aiziet uz veikalu pēc piena (rītdienas kafijai) un uzkodām (šim vakaram). Izjūtu nelielas koncentrēšanās problēmas, jo ceriņkrūmu aiz mana loga pārņēmis zvirbuļu bars. Tie lidinās šurpu turpu, augšā lejā, bet es jūtos, kā kaķis, kurš nespēj novērsties.

nelabrit:
Vakar burtiski visu dienu nogulēju mājās un man tik sen nebija bijusi tāda diena. Diemžēl izgulējusies gan galīgi vēl nejūtos, bet noteikti ir kopumā labāk. Šodien brokastu laikā paralēli pildīju krustvārdu mīklu, jo sajutu nepieciešamību paasināt prātu. Paralēli klausījos interesantu sarunu vikerraadio par to, kā iet (vai precīzāk neiet) somugru tautām krievijā. Tagad lēnām jāsāk taisīties, jo pēcpusdienā man ir ieplānots tikties ar E. Pēc tam vajadzētu saņemties atbildēt diviem cilvēkiem whatsapp. Neteiktu, ka man būtu problēmas atbildēt uz ziņām laikus, bet citreiz no otras puses komunikācija ir tik lēna, ka man vienkārši pašai pazūd interese. Protams, es nesagaidu 24/7 pieejamību, bet, manuprāt, veidojot jaunus kontaktus tomēr ir svarīgi apmainīties ar entuziasmu. Visvairāk samulstu, kad piedāvājumu kaut ko darīt pat neierosināju es.

neraate:
šodien arī brauca kā lohi, drusku izbesījos un vakarā vistu cepot uzliku Mariju Kallasu, tad Garančas Karmenas fragmentus un tagad gribu uz operu vai vismaz kinooperu


un vispār es šodien malacīte - ļoti daudz sakārtoju (ko, protams, nemana) un pusdienās ēdu ķīnkāposta un paprikas salātus un ozcepu asinsdesu un izņēmu no šūšanas ateljē salabostos svārciņus un piekususi pēc suņa un visu nemaz nepabeidzu

nelabrit:
Okey, nu, man ir skaidrs, ka pasaule man sūta pašlaik zīmes ļoti dramatiskā veidā un es to vairs nedrīkstu ignorēt. Bail, kas vēl varētu notikt, ja kaut ko nesākšu darīt. Tikai īsti nesaprotu, kas tieši ir ieplānots. Kas man ir jādara un kā šis viss ir jāsaprot? Jūtu, ka priekšā ir grūtums. Ko vēl varētu nozīmēt tik īsā laikā saskarties ar divām tik absurdām situācijām? Peli un elektrošoku? Kurš uzlika toma un džerija kaseti? Šādi nav bijis tik ļoooti ilgi.

Gribēju arī piefiksēt, ka notikušas daudz labu lietu. Un tik labi, ka visām šīm grūtībām līdzās ir arī draugi. Es nezinu, ko iesāktu, ja būtu patiešām viena. Jāatzīst, ka pēc šīs pieredzes arī jūtos pārsteidzoši mierīgi, teiktu pat mierīgāk, nekā iepriekš. Ķermenis gan vēl būs jāpasaudzē. Bāc, tas bija tik stulbi. Šodien iešu uz veikalu iztērēt tos 20€, ko atradu uz zemes parkā, jo man kopš tās banknotes pacelšanas īsti neiet un es ticu enerģijām. Es vispār ticu daudz lietām. It īpaši es ticu labajam.

Šodienas plānā ir dienu pavadīt mierīgi. Orģinālais plāns bija kopā ar I doties mini pārgājienā pa juglu, bet jūtu, ka tomēr labāk priekš sevis būtu izvēlēties sēdošas aktivitātes. Ķermenim principā tāda lomku sajūta, tikai bez svīšanas (nice), tāpat nedaudz atsit nervu sabrukumu, tikai bez debīlām domām. Tā kā nejūtos arī pašlaik īpaši unikāli.

nelabrit:
long story short: pirms teātra pieskāros atvērtai rozetei un dabūju elektrotriecienu cauri visam ķermenim. Sākumā tā bija tikai kņudēšana, bet vakaram ejot sāka palikt tikai sliktāk. Sapratu, ka drošāk būs tomēr aiziet uz stradiņiem. Jutu strauju sirdsdarbību, neregulāra palika arī elpošana, sāka pat tā kā tirpt seja. Krč, sabijos un gāju uz slimnīcu. Tieši viņu mājaslapā bija rakstīts, ka vispār šādās situācijās ir jāzvana ātrajiem, bet tik slikti arī nebija un tomēr man arī nav tālu jāiet. Tur nosēdēju kādu stundu rindā. Norm. Iegāju kabinetā un ārsta palīdze uzreiz man sāka teikt, ka šis aizņems visu nakti un vai man tiešām tas ir nepieciešams? (?) Viņa pat nepajautāja, kā es to dabūju gatavu. Tā jau jutos slikti… Saku, ka nezinu vai man tas ir nepieciešams, bet internetā ir rakstīts, ka elektrotraumas ir ļoti nopietnas un dzīvībai bīstamas pazīmes var sākties 24h laikā pēc tam, kuras man tajā brīdī bija praktiski visas(!!) Teicu, ka gribētu, lai viņa man pasaka vai man tas ir nepieciešams, bet viņa man teica, ka tikai es zinot, kas man ir nepieciešams. Neatceros vairs visas detaļas, jo viņa divas vai trīs reizes vēl uzsvēra, ka “esmu TAČU VISU izlasījusi internetā” un ka “esmu ĻOTI gudra arī pati”(ko tas vispār nozīmē?). Kaut ko mēģināju taisnoties, ka man ar šādu lietu nav bijusi saskare iepriekš un tāpēc es meklēju informāciju, bet man no tā visa pasākuma ar viņu sākās īsta panikas lēkme, tāpēc piecēlos, pateicu “jums noteikti taisnība, es patiešām esmu ļoti uztraukta, es jūtu, ka labāk es iešu” un aizgāju projām. Apģērbu āra drēbes tikai jau ārpus slimnīcas. Tad es gāju pa āgenskalnu kā kaut kāds saštirījies nariks (tīri gaitas ziņā, atceros, ka atsitos pret mājas stūriem), ļoti trūka arī gaiss, līdz man gar gājām noskrēja milzīga, gigantiska, rīgas centra izmēra žurka, salecos, nokāpu no ietves un, protams, mani bik aizķēra vienīgā garām braucošā mašīna, bet no viņas taures skaņas atčokņījos, tā kā beigās tādā ziņā viss labi. Tagad rakstu šo tekstu un redzu, ka nav tomēr kaut kas labi, jo es redzu pleķus kādus redz, kad acis aiztaisa ciet, bet par laimi ne visu laiku. Ķermenis jūtas, kā sadzēries, bet prāts tāds it kā nebūtu gulējusi 24h. Neesmu pat tagad vairs droša vai man nepieciešama vairāk parasta vai psihoneiroloģiskā slimnīca. Nedomāju, ka mana sirds šonakt apstāsies, bet, ja nu tomēr, tad visa vaina uz ārsta palīdzi no 1.kabineta. Paldies autovadītājam, kas mani gandrīz nobrauca, jo reāli tik ātri tikt ārā no tāda prāta stāvokļa bija ļoti respektabli. Varbūt nopirkšu sev kaut kad arī tauri, ko turēt mājās šādiem neparedzētiem apstākļiem.

neraate:
šorīt redzēju, kā pa ceļam uz skolu trīs vidusskolēni stiepa.. lielu stūra vannu :D un ar sajūsmas saucieniem piesaistīja ceturto nesēju

nelabrit:
Jūtu, ka palēnām ieslīgstu nelielā rutīnā, bet pārmaiņas pēc tādā, kuru man nebūtu iebildumu vēl kādu laiku saglabāt, ja vien nevajadzētu atrast darbu. Vispār vakardien man zvanīja no vienas vietas, lai uzaicinātu uz nākamo atlases kārtu (no kopā četrām kārtām!!), bet man tā saruna likās tik savāda un neesmu arī droša vai man gribas strādāt darba vietā, kas par savu pieeju izvēlas veikt telefona ātrās intervijas. Nav jau gluži tā, ka es staigātu apkārt un visu laiku prātā pārcilātu domas par to, kas mani motivēja pieteikties konkrēti uz x, y, z. Vēl saprastu, ja tie piedāvātie atalgojumi būtu tikpat motivējoši... Zinu, ka man vairs nav atlicis pārāk daudz laika bezdarbniekos, bet intuitīvi jūtu, ka šāds nebūs mans iznākums.

Vēl vakar neplānoti satiku sen nesatikto I. Kopā aizgājām uz pili un kādas 2h nosēdējām terasē. Ēdām pāri palikušo kūku no teātra. It kā bija auksti, bet it kā nē. Jebkurā gadījumā pabūt svaigā gaisā ir ļoti veselīgi arī vēlā rudenī. Pēc tam vēl izgāju kārtīgā pastaigā ar suni.

Šodienas plānā ir mēģināt savākties vienotā veselumā un vakarā aiziet uz haltūru teātrī.

nelabrit:
Laiks nedaudz atgriezties realitātē. Pašlaik dzeru kafiju un ēdu hurmu. Cenšos noskaņoties produktīvai dienai. No vakardienas ieplānotajiem uzdevumiem beigās izpildīju tikai trīs, bet sev piedodu, jo tomēr situācija nedēļas nogalē bija neordināra. Varbūt vienīgi es varēju mēģināt pamosties agrāk par 12:00, lai diena būtu garāka. Man vēl vēlā pēcpusdienā jāiet satikt L, lai gan viņa arī rakstīja, ka ir apslimusi, kas visdrīzāk nozīmē, ka mēs netiksimies. Pati šodien arī esmu nošķaudījusies jau šķiet trīs vai četras reizes. Ja debesis nevilktos tik uzkrītoši uz lietu, tad varētu vēl silti saģērbties un pasēdēt ķīpsalas krūmos.

Šo pārsteidzoši ļoti piepildīto un saulaino vasaru esmu palaidusi vaļā sev netipiski viegli. Nedaudz sabiedēju pati sevi ar šo vieglumu. Šonedēļ aprit arī trīs gadi kopš atkal dzīvoju pārdaugavā. Par spīti visām likstām, kas te notikušas, mitruma līmeņiem, utt, man arī ir sajūta, ka nekad neesmu jutusies kaut kur tik labi, cik labi jūtos šeit. Ja man būtu jāpārvācas, tad man tas būtu jādara ar patiešām smagu sirdi.

neraate:

bija tāds Riga Open House, kad divas dienas varēja iet ekskursijās uz dažādām mājām un iestādēm arhitektūru lūkoties. riktīgi nostaigājāmies, bet bijām Rūpnīcas Veldzes pagrabos (nav mana estētika), Tabakas Namā, Arhitektu namā, Arhitektūras muzejā (šis nu tāds nekāds, gaidīju vairāk un izbesījos, jo tur stūrī bija lilijas, pēc tam staigāju nošņurkusi), ļoti patika krāsnis tajā muzejā, mūs ieveda arī hiroja daļā un pagraba kafejnīca ir perfekta laika kapsula filmām u.tml. ja vajag filmēt bandītu midzeni - Gaujas stūra dīvāni, bārs ar vitrāžām, koka un flīžu galds (flīzes no Ministru kabineta, arhitekti ir vācēji - visu ko labu un vecu met ārā, aizstiepj uz kādu iestādi un paglabā, baigi forši!), otrajā dienā uz Rūpnīcas Lenta jauno projektu - man tur patika, labāk, protams, koka māja, bet virs kafūža arī būs forši, tad uz Hanzas Peronu - bija arī arhitekte un man tur ļoti patika gan kā uztaisīts, gan tā filozofija, ja sabiezēšu, gribētu lai viņi man būvē vai atjauno. un Roche nams ļoti patika, jo īpaši terase un māksla un ka to māju pacēla par 57 cm itāļu meistari divu nedēļu laikā ar pāļiem jo stūris bija nosēdies, jo zem mājas ir kūdras burbulis, tas bija interesanti

atziņas - man ļoti patīk Lodes ķieģeļi interjeros - gan LKA, gan Lentē un tā koraļļu rozā krāsa, kas NRJA projektos laika topā. gidi, nabadziņi, bija ļoti uztraukušies, bet visi tika galā un bija forši. cerams nākamajā gadā atkal notiks, vērtīgs pasākums

neraate:

Labirints - tas ir kaut kas! meitenēm arī patika. 'nu labi mammu, kad citreiz rādīs, es iešu ar Tevi uz to filmu' man saka dēls, kas šoreiz palika mājās. 'es arī iešu, gribu redzēt vēl vienu reizi' saka nr.2

mūsu rindā es biju vienīgā, kas dziedāja līdzi visām dziesmām un kā katru reizi - šodien gribas pucēties, vēlams ar žabo (un man pat daži ir, uz Placebo vilku!)

nelabrit:
Par laimi jūtos jau mierīgāk. Vakar aizbraucu vēl ar ričuku uz centru, satiku draudziņus, parunājāmies un palika labāk.

Šodienas plānā:
- aizbraukt uz imantas depo
- sapūst visas atrodamās šķirbas
- uzrakstīt draft e-pastu
- sakārtot kalendāru
- uzmazgāt grīdas
- paēst

neraate:
pamodos nogulējusi sānu un izžuvusi un ilgi nesapratu cik ir pulkstens un ir vecais laiks vai jaunais un kurš pulkstens rāda pareizi - vai vīrs pārgrozīja vakarā vai grozīs no rīta


māņi, viss tikai māņi, nav cita laika kā tagad :D

nelabrit:
Relaksētas brīvdienas mierīgā gaisotnē vienkārši pa dirsu. Saule jau ir paspējusi norietēt, kamēr es skraidu pa rajonu un kārtējo reizi bīdu virtuvi. Labā ziņa, ka neesmu atradusi pilnīgi nekāda veida indikācijas, ka šeit ilgstoši būtu uzturējusies kāda pele. Tāpat viņa patiesībā ir diez gan skaļa un ņemot vērā, ka pārsvarā rakstu klusumā, tad šķiet, ka man būtu vajadzējis tomēr sadzirdēt tādu skrapstināšanos ātrāk. Atceros, ka tikai šorīt pusmiegā, pusapziņā tādu līdzīgu skaņu dzirdēju, tieši padomāju "vai tā ir žurka", bet tā doma likās tik nereālistiska, ka uzreiz iemigu atkal ciešāk.

Esmu veikusi visus nepieciešamos pasākumus un uzstādījusi vienu slazdu, kurā viņai ir iespēja turpināt dzīvot, un vienu, kurā iespēja ir nomirt. Ja izvēlēsies dzīvot, tad izlaidīšu ārā tikai otrpus tiltam.

nelabrit:
Sēžu savās mājās gumijniekos, jo šodien te sastapos ar mazu melnu peli!! wtf!! Attiecīgi atkal jābrauc uz depo, vienīgi man ir arī ļoti bail no šādiem grauzējiem. Mūsu bailes par laimi pagaidām šķiet arī abpusējas. Es nesaprotu, kāpēc šim ir ar mani jānotiek. Šajā dzīvoklī esmu jau 3 gadus un man nekad nav bijušas šeit šādas problēmas. Laikam tomēr jāgatavojas skarbai un aukstai ziemai. Pat vairs neatceros, kas man šodien bija jādara.

nelabrit:
Esmu noskaņojusies mierīgām brīvdienām relaksētā gaisotnē. Plānoju beidzot izbaudīt arī savus apartamentus, jo pēdējā laikā atkal daudz neesmu mājās. Pēc būtības visi mani pašreizējie uzdevumi sākas ar vārdiem - izlasīt, uzrakstīt, izdomāt.

Vakar biju centrā. Vispirms gāju garākā pastaigā cauri vecrīgai un kronvalda parkam. Man mugurā bija kleita, kura ejot forši pland. Tad satiku E viņas skaistajā darba vietā. Mēs devāmies apskatīt izstādi LMA pie kuras viņa strādāja, bet pirms tam pievienojos viņai uz darīšanām, kurās bija no V jāsavāc neīsta ola un divi zīmējumi.

Izstāde man ļoti patika. It īpaši aizķēra 104 mazi zīda zārki un viens miris zīdtārpiņš, jo viņi mirst radot zīdu. Tāpat man ļoti patika izstādes iekārtojums, jo šķita, ka tas kopumā veidoja stāstu par attiecīgo nodaļu arī kā vienotu veselumu. Tur bija visi studiju elementi - alkohols, saslimšanas, sviedri un asinis, utt. Bonusā pirmajā stāvā bija Baltijas jauno gleznotāju izstāde.

Pēc tam devos satikt P, jo mums bija kopā sarunāts doties uz Mo Papa splendidā. Gaidot pie ieejas nejauši satiku vēl pazīstamas sejas :)

Man laikam gan par šo filmu divejādas sajūtas. No vienas puses, es sajutu emocijas un tur bija tiešām ļoti skaisti kadri, bet no otras puses - sižetiskās līnijas manī raisīja līdzgalam pašai nesaprotamas sajūtas. Tikai varbūt vaina nebija filmā (?) Es nesaprotu kāpēc praktiski visos mākslas darbos bāreņi tiek attēloti tik salauzti un grūtību nepārvaroši. Manuprāt, tas ļoti traucē viņiem noticēt pašiem sev, jo tu redzi tikai, kā tevi sagaida nelaime. Es gribu aiziet uz filmu, kur ir tieši šis konflikts starp būšanu no sistēmas un būšanu no tās ārā, kā šīs divas pasaules spēj sadzīvot vienā cilvēkā. Vienīgais šāda tipa darbs, kurš man nāk prātā ir Silvijas Rannammā grāmata “Kadrija”. BET noteikti ir jābūt vēl.

Gaidot kopā ar P tramvaja pieturā, satikām L un tā nu samainījos ar kompanjonu. Papļāpājām par teātri/kino, lielāko selgas cepumu kūku baltijā (līdzšim) un tādā veidā jau ātri ar kājām biju nokļuvusi pārdaugavā. Pēc tam izgāju pastaigā ar suni un parkā uz zemes atradu 20€!! Uztvēru to, kā apstiprinājumu, ka dievs mani mīl.

neraate:
O! Replay.lv var noskatīties Melanholiju un Dejotāju tumsā. un es vēl neesmu izgājusi cauri visam filmu katalogam

neraate:

un vēl savvaļa man mašīnai zem kapota uz motora bija noglabājusi maizīti priekšdienām :D

neraate:
atvedu sīkas uz mazpilsētu, izcepu vakariņām kartupeļus air fryerī, kamēr izkasījos jau krēslo un tad ozrādās, ka nedeg atpakaļgaita. pacietīgi spaidīju bremzi un ko nu tur vajadzēja kamēr tēvs činī un uzkāros pie 'ieslēdz gabarītus' :D
beigās tāpat pa tumsu dabūšu braukt mājās

nelabrit:
Vakar paliku centrā nedaudz ilgāk, nekā sākumā plānoju. Braucot mājās klausījos spectiešraidi par kiberuzbrukumu, bet tā kā man bija tik tāds labs noskaņojums, tad bija arī bik tā kā.... pohuj. Kaut kur tuvāk tiltam jau pārslēdzos uz mūziku, jo katrs speciālists tāpat teica vienu un to pašu - jāpagaida. Savukārt ar gaidīšanu man vispār nav nekādu problēmu. Es jau pēc dabas esmu ļoti pacietīgs cilvēks.

Šodien pamodos jau ap 11:00!! Protams, uzreiz uzvārīju kafiju. Tagad skatos, kā vējš aiz loga no kokiem nopūš lapas. Ceriņkrūms turās vēl labi, bet ozols vienas nakts laikā no dzeltena kļuvis par brūnu. Mani slāņošanās nomierina. Vakarpusē ieplānots kopā ar E aiziet uz izstādes atklāšanu LMA; pēc tam kopā ar P iešu uz Riga IFF (Mo Papa). Līdz tam laikam vajadzētu obligāti paēst, kas sevī iekļauj arī aiziešanu uz veikalu pakaļ kartupeļiem, krējumam un dillēm. No vienas puses drausmīgs slinkums iet kaut kur, bet no otras puses būtu tieši labi iziet ārā un saprast, cik patiesībā ir auksti, lai atbilstoši saģērbtos arī vakaram. Tomēr nākamnedēļ jau klāt 1. novembris. Sveiki, sveikiņi!

nelabrit:
Turpinu justies pietiekami neizstaipīta, lai gan dzīvesveids pēdējā laikā kļuvis atkal kustīgāks, t.i., manam velo ziemas miegs vēl nespīd. Jāatzīst gan, ka tāpat jūtos fiziski arī daudz labāk, kā pagājušajā nedēļā. Daudz pievēršos domām par darbu un vēlamās dzīves iekārtošanu. Šajā bezdarba laikā viegli sākt piemirst savas vēlmes un pakļauties spiedienam ātri atrast kaut ko vietā, bet es gāju prom no iepriekšējā darba tieši tāpēc, ka sevi nesaskatīju vairs tajā vidē ilgtermiņā un lai atrastu kaut ko jaukāku vietā. Brīžiem ar savām pašizdomātajām problēmām sevi tā nokaitinu. Kaut kāds sviests.

Šodienas plānā - beidzot pagatavotu normālu, nevis uzkodu maltīti, jo savādāk visi sapirktie produkti sabojāsies ātrāk, nekā tos apēdīšu; tad tomēr vajadzētu pievērsties tiem darba meklējumiem (moš pat pieteikties eures konsultācijai); tad pēc nelielās mēbeļu pārbīdīšanas man vajadzētu saņemties dzīvoklī atrast piemērotu vietu vienam matracim; tad jāsatiek P; tad domāju iziet garākā nakts pastaigā, jo saulainas dienas parasti labi iesilda naktis.