neraate:
a mums šodien atnesa dižraibo dzeni - pieaugušu tēviņu un es kā lai tā gudri to nosauc, nezinu, bet parunājos ar gudriem cilvēkiem, ieliku kastē uz dvieļa tumšā siltā klusā vietā un pēc stundas jau palaidu un tas tāds drusku saburzīts un diezgan sašutis aizlidoja!


nereāls prieks!

nelabrit:
Braucu atpakaļ uz mājām. Man uz pēdas ir liela tulzna un šodien laiks ārā vairāk atgādina pastaigu pa lietus mākoni. Soļu skaitītājs rāda, ka pa šīm 3 dienām nostaigāti kopumā 44km. Noteikti bija vērts jau otro vasaru pēc kārtas trenēties braukt velo uz izturību, jo reāli kājas nesāp. Pati esmu patīkami pārsteigta, jo tas nozīmē, ka varētu mierīgi mēģināt īstenot domu par došanos pārgājienā pa zaļo dzelzsceļu maršrutā Tartu —> Rīga.

Īpaši gan par šodienas izpalikušo pastaigāšanos nepārdzīvoju, jo pēc diviem mēnešiem tāpat jau atkal mazas darīšanas Tartu. Gribētu vēl līdz tam laikam paspēt aizbraukt uz Lietuvu. Tīri līdzsvaram.

Mēģinu tagad izdomāt, ko, lai jums uzraksta par Pērnavu un Tallinnu, bet galva pašlaik tāda tukša. Dzelteno lapu noteikti vairāk ir Rīgā. Lielāko daļu kastaņus, ko salasīju uzreiz sanāca arī atdāvināt tālāk.

Pērnavā pirmo reizi biju un nakšņoju Rääma rajonā, kas atrodas otrpus upei. Tur bez dzīvojamajām mājām nekā cita īsti arī nav, bet man tieši vislabāk patīk pa tādiem rajoniem pabūt. Vēl pabiju tur öövalge gaismu festivālā. Sākumā domāju, ka būs līdzīgi Staro Rīga pasākums, bet izrādījās, ka katrs objekts ir mini izrāde, kur vai nu iesaistīti akrobāti vai cilvēki taisa ēnas uz projekcijām.

Tallina atkal ir mana mīļākā pilsēta Igaunijā, tāpēc tur vienmēr esmu arī gatava atgriezties. Šoreiz pašai negaidīti sanāca izstaigāt jaunu rajonu Veerenni, kas varētu būt mans otrs mīļākais rajons. Uzreiz aiz Kopli. Protams, centrs (un ne tikai) arī tur ir skaists. Jāatzīst gan, ka laikam visas pilsētas izskatās īpaši skaisti rudenī. Vai arī man tāds tieši šodien trāpījies noskaņojums.

neraate:
kamēr klimpu saldā zupa dziest, ar rokām šuvu no zaļas vilnas trikotāžas trubu. ķipa svārkus/kleitu. atstāju ķipa šķēluma daļu, uzvilku.. un sapratu, ka reāli par platu. bet nu nekas, apakšmalai piešūšu melnu mežģīni, uzvilkšu baltu blūzi, tad to ķipa kleitu un kkā sasiešu/saspraudīšu augšu, šodien uzvilkšu lai vieglāk saprast ko ar šito tālāk iesākt :D

neraate:
šodien arī ik pa brīdim manī skan Daugavmāte. izvārīju sev katliņu ar ābolu klimpu zupu, visu izēdu, neko nenožēloju, rīt varbūt taisīšu atkal, bet pusi katliņa

nelabrit:
Nelabrīt šajā skaistajā rudens rītā!
Man tik liela vilšanās par mums (Latvijas balstiesīgajiem) šķiet vēl nekad nav bijusi. Gan par rezultātiem, gan balsošanas aktivitāti :(

neraate:
un tagad man gribas uz to Brauna koncertu, kas būs rīt Nacionālajā (jo ar Galvanovski, lai gan Ieviņš arī ir labs) un uz Maugli

neraate:
Brauna Saule Pērkons Daugava ar jaukto + vīru kori, flīģeli un ērģelēm Lielajā Aulā ir viens no gada notikumiem, ja ne mūža

neraate:
būšu +1 draudzenei uz koncertu. nesaprotu, ko vilkt, jo viņa 'pucēsies vidēji - nav mans mīļākais koncerts. augstpapēdenēs un zaļā kleitā bez vidukļa'

Aaaaa

nē, nu ir varianti, protams, bet negribu uz centru ar mašīnu, vakar pēc darba nereāli lauza krustus un atkal ļurkājas pēdu locītavas, zelta zābakus neizturēšu
tik salda neizlēmīb!

neraate:
sapucējos uz vēlēšanām, uzvilku pusgaro koši rozā mēteli, biju uz iecirkni ar akvāriju un zaļi baltiem baloniem (skolai kkāda jubileja +- vēlēšanu laikā, tur vienmēr sapucēts, citreiz pat dārzeņu figūru izstāde) priecīga atnācu mājās un savu atdzisušo kafiju veiksmīgi uzlēju uz jaunā menlbaltā džemperīša :D

nelabrit:

Mans vakardienas plāns nodarboties ar lasīšanu pilnībā izgāzās, jo negaidīti satiku cilvēkus. Ticiet man, ka tas būtu bijis ļoti nepieklājīgi atteikt runāšanos, lai tā vietā lasītu grāmatu.

Vēl vakar atkal mocījos ar iemigšanu. Aizmigu tikai pēc 6:00 :/ Jūtos briesmīgi, sāp acis, bet šīs ir manas pagaidām šodienas ieplānotās aktivitātes:
- ierakstīt cibā un pabeigt brokastot (ir progress)
- atbildēt čatiņā un uzrakstīt 2 cilvēkiem
- sagatavot māju prombraukšanai
- nosūtīt vēstuli (t.i., pirmo reizi izmēģināt pasta pašapkalpošanās automātu, kurā jāizdrukā adreses svītrkods, kā arī vēl vēlos veltīt mazu klusuma brīdi pastmarkām)
- nopirkt 2 mini balzāmiņus
- atrast 5 lielus kastaņus
- sakrāmēt somu nedēļas nogales braucienam
- pagatavot ēst
- satikt I un nodot monsteras bēbīti
- nopirkt tirgū medus kūku
- piestrādāt 3-3,5 stundas teātrī
- iziet garajā pastaigā ar suni

nelabrit:
Nogulēju nepieklājīgi ilgi, bet neko padarīt. Vakarnakt nespēju iemigt. Pārdzīvoju tikai tāpēc, ka pašlaik spīd saulīte un termometrs rāda +20 grādus!! Tagad sadzeršos kafiju un mēģināšu noskaņoties maiņai teātra bārā (izrāde ir izpārdota un gaidāmi pāri 100 cilvēku). Plānoju uzvilkt baltu blūzīti, lai man pašai arī būtu vieglāk sajusties lomā. Savukārt, izrādes laikā plānoju turpināt lasīt triines_greeki aizlienēto R.F.Kuang "Babel", kuru it kā man nav grūti lasīt, bet man ir nedaudz grūti ielasīties. Jāatzīst, ka ar katru reizi šo "ielasīšanās" grūtību sāku uztvert aizvien personiskāk un tagad esmu nolēmusi nelasīt neko citu paralēli, kamēr nebūšu tikusi galā ar šo. Pašai literatūrai nav nekādas vainas. Tās vairāk ir manas grūtības savākties un sakoncentrēties. Vasarā sevi mierināju ar domu, ka ir vasara un man bija daudz visādu izbraucienu, bet tagad rudenī, 1.oktobrī, man nav vairs nekādu attaisnojumu.

Diemžēl vienīgais braucošais transportlīdzeklis, kurā spēju palasīt ir vilciens. Apsvēru domu, ka varbūt tāpēc jābrauc no Tallinas uz Rīgu atpakaļ ar vilcienu, lai gan tas sanāk 2h ilgāks ceļš, bet nošokējos, ka biļete ir uz pusi dārgāka, nekā ar autobusu. Lai gan es arī turpinu apsvērt domu, ka varbūt varētu no Tallinas aizbraukt ar vilcienu uz Tartu. Tur dažas stundas pastaigāties (potenciāli satikt arī vienu sen nesatiktu draudzeni uz kafiju) un tad tikai braukt atpakaļ uz Rīgu. Vēl man ļoti patiktu, ja man Tallinā kāds pienāktu klāt uz ielas un teiktu, ka ir pieejama viena brīva istaba dzīvošanai un ka mīl suņus, lai es varētu atbildēt: "forši, kad varu ievākties?". Alternatīvi, mani varētu arī kāds bildināt. Noteikti piekristu abiem šiem variantiem, kuri diez vai notiks, bet galu galā man arī bērnībā mācīja, ka cerība mirst pēdējā.

nelabrit:
Šodien pēc ilgiem laikiem pamodos ar modinātāja zvanu 9:50, jo man bija pirmā darba intervija šajā bezdarbnieku procesā. Domāju, ka gāja labi. Vismaz tie, kuri intervēja iedeva man dažus komplimentus un es pati arī neiebilstu tur strādāt, bet pagaidām cenšos to pārāk neiztēloties, jo priekšā vēl atlases otrā kārta. Esmu dzirdējusi tik daudz briesmu stāstus par darba meklēšanu, ka mani iepriecināja vismaz iespēja ar kādu sakarīgi parunāties. Ja godīgi nezinu vai gribu tik drīz atgriezties darba vidē. Pēdējo reizi man bija ilgstoši brīvs laiks 2020.gadā, kad sākās covids un manā dzīvē viss aizgāja riktīgos neceļos. Pat nezinu par cik brīvu laiku to var nosaukt, ņemot vērā, ka man bija pēdējais gads bakalauros.

Šodien arī aprit precīzi 2,5 mēneši kopš manas pēdējās darba dienas, kā arī mēnesis kopš esmu normāli atpakaļ Rīgā. Vēljoprojām jūtos nogurusi, bet noteikti paliek labāk, kas principā ir galvenais. Jāatzīst, ka esmu varbūt arī nedaudz palikusi apsēsta ar labbūtības ieviešanu savā dzīvē un citreiz mani māc domas par to, cik ilgi līdz viss atkal sačakarēsies. Vēl tikai mācos šādām domām ilgi nepakļauties.

nelabrit:
Šodien pirmo reizi pamodos īsi pirms 8:00, bet nolēmu, ka tas ir par agru priekš celšanās, tāpēc turpināju gulēt līdz 12:00. Toties brokastīs man izdevās uzvārīt perfektu putru un pārāk vāju kafiju.

Tālāk klausījos Vikerraadio raidījumu, kurā īsumā apkopoja Latvijas politikas izaicinājumus un iepazīstināja ar partijām, kurām ir vislielākie reitingi. Man, protams, patika smagā nopūta pirms sekoja "vecais oligarhs šlesers" un "neticami populārā kremliste stepanenko". Šo raidījumu par Latvijas aktualitātēm agrāk klausījos ļoti regulāri. Man patīk, ka lielākoties raidījuma vadītāji vienkārši lasa ziņas un brīvi komentē, ko domā un neslēpj ne savas simpātijas, ne antipātijas. Man parasti omu vēl uzlabo dziesmas izvēle, jo viņi vienmēr cenšas to piemeklēt raidījuma tēmai, piemēram, vienreiz pēc sarunas par airbaltic sekoja prāta vētras "lidmašīnas". Šodien tika izvēlēts kaut kāds šlāgeris ar šādiem vārdiem piedziedājumā: taviem sapņiem nav svara / cilvēki domā / dievs dara / svilpoja putniņš uz zara.

nelabrit:

Divas saulainas dienas pēc kārtas. Es ļoti priecājos. Tikai man nedaudz žēl, ka šodien lielāko dienas daļu nogulēju - pamodos ap 13:00. Vakar pastaigājos ar P un tieši runājāmies par to, kā šogad rudens ierodas ar tādiem maziem solīšiem. Varbūt dažas dienas ir dzestrākas par citām, bet kopumā ir labi. Dzeltenās lapas arī parādās katru dienu pa vienai. Manī tas raisa cerības, ka būs arī skaista ziema. Es jūtos gatava. Pirmo reizi pa ilgiem laikiem.

Tagad plānoju iet sacept kartupeļu pankūciņas. Zinu, ka šonedēļ ir vēlēšanu nedēļa, bet cenšos daudz par to nedomāt, jo, ja uzvarēs kremlisti un oligarhi, tad vismaz šīs pēdējās "mierīgās dienas" būšu pavadījusi jauki. Pēc tam varēšu uzsākt samierināšanos. Ja man būtu iespējas, tad vienkārši brauktu projām. Pagājušajā gadā izgāju to civilās aizsardzības semināru ar domu, ka, ja sāktos karš - es palieku savās mājās un koordinējos, bet pie šīs situācijas jūtos bezspēcīgi. Es jau jutos bezspēcīgi, kad redzēju, kā notiek darbs ministrijās, cik bezatbildīgi citreiz tiek pieņemti līdz galam neizstrādāti politikas plānošanas dokumenti vai cik viegli ietekmēt ministres viedokli ar vienu trāpīgi uzrakstītu facebook komentāru. Fuj. Pilnīgi pretīgi paliek atceroties un tieši tāpēc pirms laika vēl negribu par šo sākt bēdāties. Vispār 4. oktobra rītā plānoju pamosties pie jūras Pērnavā.

nelabrit:
Šodien pamodos īsi pirms 9:00, lai gan vakardien biju salīdzinoši vēlu mājās. Vakarā braukājos ar riteni pa centru un vēlāk pa lucavsalu. Bija tik silts vakars. Pat lietus bija silts. Jaunā velo promenāde riktīgi forša, vienīgi tur nekad nav īsti cilvēku. Man šķiet, ka varbūt tāpēc, ka labajā krastā ir nedaudz tizla uzbraukšana uz tilta, bet tajā pašā laikā ērti izbraukt uzreiz uz lāčplēša ielas un apbraukt vecrīgu. Iesaku kādreiz izmēģināt.

Pašlaik ārā izskatās tik saulains aiz loga, ka apsveru domu šodien aizbraukt uz jūru. Skatos kalendārā, ka pēdējo reizi tur biju septembra sākumā. Parasti braucu uz daugavgrīvu un pēdējā reizē, kad tur biju, vētra bija diez gan kārtīgi izskalojusi vienā vietā krastu. Jūra bija aizgājusi līdz kāpai. Dažkārt par to iedomājos un par to vai krasts pārmainījies uz visiem laikiem. Toreiz gan tur biju lielā tumsā. Ļoti gribētu aizbraukt, bet pagaidām mans ķermenis vēl jūtas visai stīvi, neesmu arī vēl neko ēdusi un vispār man ir lietas, kuras darīt. Patiesībā darāmās lietas izaugušas tā, ka vajadzētu izveidot ar tām sarakstu un sākt prioritizēt. Es varētu, kā pirmo uzdevumu izvirzīt sasegties zem 100 segām un nelīst nekur ārā. Diemžēl bez darba nevaru atļauties iegādāties papildus 98 segas.

Tomēr, ja kārtīgi apdomājos, tad nedomāju, ka esmu pat tik sagurusi. Tā daļēji sāk lēnām šķist, kā viltus sajūta, kas rodas pieraduma pēc. Tiesa, mans dzīvesstils arī nedaudz pamainījies pēdējos mēnešus, kas novedis arī pie patstāvīgas prakses gandrīz katru dienu satikt un pārmīt vārdus ar kādu iepriekš vēl nesatiktu cilvēku. Tas bez šaubām ir enerģiju prasoši, bet sāku jau pierast, lai gan ticu, ka šis tā neturpināsies visu laiku. Nedomāju šo nekādā veidā depresīvi. Dzīvē vienkārši viss nāk un iet viļņveidīgi. Nu, vismaz savējā esmu to tā novērojusi. Gribētu turpināt par šo parakstīt, jo tas ir tik labs veids kā apdomāties, bet mani tikko pasauca ārā un es nespēju šitik saulainā rudens dienā šādam aicinājumam pretoties.

čiv - čiv

nelabrit:

Labrīt! Labrīt! Labrīt!
Šodien man nav daudz laika ierakstam, jo pieteikušies atbraukt mājās viesi, kas nozīmē, ka derētu izmazgāt grīdas un pagatavot kādas uzkodas. Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus, bet to nedaru vairs bieži, jo mans pašreizējais dzīvoklis ir ļoti maziņš. Te nav fiziski iespējams ilgstoši ērti uzturēties vairāk par 3 cilvēkiem. Tas gan priekš manis ir salīdzinoši mazs mīnuss, jo man tāpat labāk patīk būt ārpus mājām. Kopš dzīvoju Āgenskalnā arī pilnīgi noteikti vairāk bizoju kaut kur apkārt. Pie tā nedaudz arī vainoju rajonu un vienlaikus vēlos tam par šo uzrakstīt kādu veltījumu.

nelabrit:

Šodiena beidzot ir viena no tām dienām, kurā mans kalendārs ir pilnīgi tukšs. Nekur nav jābūt un neviens nav jāsatiek. Bonusā līst stiprs lietus. Tikko vēl saņēmu uzaicinājumu uz darba interviju, kurai būs nepieciešams sagatavot portfolio. Ļoti patīk doma kaut ko šādu padarīt. Laikam jāiet uzvārīt šodienas otro kafiju.

Visādi citādi - šodien arī jūtos labāk. Vakardien man bija tik slikta pašsajūta, ka tas izčakarēja visu dienu. Sametās vēl pumpas. Turklāt slikti bija arī sunim, kas padarīja visu tikai vēl sliktāku. Knapi piespiedos vakar aizbraukt uz teātri, bet beigās, protams, priecājos, ka tomēr to izdarīju. Vienmēr šādās reizēs labāk ir piespiesties, jo grūtākā daļa vienmēr ir pats no mājas iziešanas akts. Tiklīdz tam slieksnim tiek pāri, tā jau paliek labāk un pēkšņi grūti iztēlojamais autobusa brauciens kļūst par realitāti. Šai atziņai gan sākumā bija pagrūti noticēt, bet tā ir taisnība.

nelabrit:
Šovakar biju uz medijos daudz pieminēto izrādi “Rīkojums Nr.2”. Kaut kā liekot kopā šos notikumus un manas pašas darba pieredzi publiskajā sektorā - mani nepamet visai depresīvas noskaņas par redzēto. Jā, tur bija arī pietiekami daudz jociņu, arī pelnītas iesmiešanas. Īpaši labi, protams, (pēc vēl salīdzinoši nesenā ex labklājības ministra gājiena) nolasījās alkohola lietošanas paradumu ainas. Tomēr par komēdiju šo izrādi īsti negribas saukt, jo tomēr šo politiķu personības tikai sagadīšanās pēc ir sanākušas smieklīgas. Vispār jau, lai kaut ko kopā cilvēki spētu saštukot un sataisīt (šajā gadījumā valsti), tad tāda kā brāļošanās ir vairāk, nekā nepieciešama. Tā teikt, kolektīva garam jābūt dzīvam.

Mani arī nedaudz nokaitināja, ka izteikumi krievu valodā netika tulkoti, jo cilvēki par tiem smējās, bet es krieviski tik labi nemāku un tāpēc tie jociņi man gāja secen. Tādā ziņā man patika izmantotais risinājums izrādē “Baltijas teļš”, kur subtitri tika ieintegrēti skatuves dekorācijās.

Vai tā bija nomelnošanas kampaņa Šleseram vai Lembergam? Es teiktu, ka pilnīgi noteikti, ka nē. Vispār teiktu, ka skatītājam, kurš neseko aktīvi līdzi politikai vai gados jaunam skatītājam, kas nav šos jautājumus iepriekš pastudējis, šī izrāde varētu būt visai abstrakta. Es arī izmantoju pārtraukumu, lai nodarbotos ar guglēšanu. Vienīgais par Lembergu - īsti nesapratu, kāpēc viņš tur runāja tik tizli. It kā viņam būtu pilna mute siekalu. Brīžiem nesapratu pat, ko viņš saka, lai gan manām ausīm tāmnieku izloksne diez gan pierasta. Tikko atradu youtube pat to runu, kas tika izrādē izmantota (https://www.youtube.com/watch?v=TkkqnEjxNSs) un viņš tur runā pat praktiski bez izloksnes. Vispār viņš tur tika attēlots nedaudz kā kaut kāds jampampiņš, bet viņš galīgi nav stulbs. Viņam tomēr ir vesela pilsēta pie jūras. Vēljoprojām.

Ja gribas piesieties par “politizēšanu”, tad varbūt iespējams piesieties noslēguma runai par to, kā tagad taču bez viņiem (oligarhiem) ir labāk, kas mani pārsteidza, jo viņi taču nekur nav pazuduši. Hallo? Šeit zvana kokrūpnieku lieta, IT sistēmu iepirkumi, wondersala un gan jau vēl kaut kas. Vai mēs vairs neesam aktuāli? Vai gadījumā vēl 5 mēnešus atpakaļ mums atkal nebija tā pati divu paralēlu koalīciju problēma? Tajā pašā laikā man šajā runā ļoti patika, ka tika iezīmēts, cik ļoti nodarbošanās ar politiku var salauzt cilvēku un neviens īsti laimīgs no tā ārā neiziet. (ammm, nu moš tikai Rinkēvičs? :D) No otras puses, ļoti svarīgi arī zināt ar ko tu tajā politikā ej kopā. Vispār to kopā būšanu un nebūšanu izrādē labi risināja arī scenogrāfiskie paņēmieni, jo aktieri tur lēkāja pa platformām, kas ar ļoti vienkāršiem aizslietņiem ļoti ātri ļāva izsekot līdzi, kur notiek darbība. Tomēr stāstāmais stāsts ir daudzlīmeņains un sarežģīts.

Visbriesmīgāk laikam jau bija redzēt, kā toreiz pamestie plāni atkal sāk aktivizēties īstenošanai, piemēram, zelta vīzas. Izejot no Dailes teātra, uz Brīvības ielas uzreiz sagaida milzīgs Šlesera un NA (btw viņus izrādē vienotība nosauca par fašistiem) plakāts, kas radīja ļoti īpatnējas sajūtas. Sajutu stipras galvassāpes pieres vidusdaļā. Varbūt labāk būtu bijis iet uz šo izrādi pēc vēlēšanām. Varbūt atkal pēc 3.oktobra šo izrādi būs skatīties vēl drūmāk.

Noslēgumā vēl tikai nedaudz par Zatlera tēlu - nuuuuu, arī briesmīga sajūta. Agrāk bija labi cienīts ārsts, tad iekāpa politikā neko sliktu baigi nedomādams, jo tomēr prezidenta amats ir taču tikai reprezentējošs, tikai un tikai... Atceros vienā LUSP kaut kādā seminārā viņš bija uzaicināts par runātāju. Pēc lekcijas viņš tirgoja savu grāmatu, kas man tolaik likās tik savādi. Valsts bijušajam prezidentam pašam jānodarbojas ar kaut kādu pašreklāmu un tirgošanu? Tagad pilnībā saprotu un godīgi sakot, lai gan izrādē viņš netika atspoguļots, kā baigi labs vai spēcīgs līderis, es tomēr pret viņa tēlu izjutu vislielāko empātiju un pārdzīvojumu.

Kopumā vispār jau tā kruti aiziet uz izrādi, kurā tiek spēlēti notikumi, kuri vēl nav noslēgušies un cilvēki, kuri vēl ir dzīvi un aktīvi savā darbā. Ja sanāk, tad noteikti iesaku aiziet. Ļoti arī ceru, ka taps vēl šāda tipa izrādes. Es labprāt aizietu arī uz izrādi, kuras centrā ir pats oligarhs.

neraate:

biju šovakar uz Einaudi koncertu Māmuļā, protams, ka patika. vienu mirkli jau biju sabijusies jo grūti ar info kas tad spēlēs

neraate:
man ļoti patīk šūt ar rokām. visādas mazas vīlītes un caurumi un kkas noplīsis - paņemt saldējuma kastīti ar šujamlietām, uzlikt mūziku un meditēt. baigi laba meditācija, emociju regulācija un ja ir diena un gaišs un saule - vispār kaifs!