i am become the south

South


20. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 08:37

[info]dienasgramata:
Šajā dienā pirms divdesmit gadiem:

šorīt es vēstulē saņēmu spamu
no meitenes vārdā delores ackerman
hello its me delores
nu jau vairākas stundas delores
nespēju aizmirst kā skan viņas vārds
delores delores delores delores
kāda ļauna nejaušu vārdu ģeneratora
smadzenēs dzimusī meitene delores
kuru neviens nemīl un nelasa
viņas vēstules pārtver īpaši filtri
un izmet un aizmirst delores delores
un tad man ienāca prātā delores
ja nu mēs visi - vien kāda delores
jukuša dieva datorā ģenerēts teksts
nosūtīts velnam vai kritušam eņgelim
viņu iekšējā tīklā delores
mūs ģenerē nosūta izdzēš delores
un atkal un atkal un atkal
cerot, ka atvērs un izlasīs
 

(bez virsraksta) @ 02:24

[info]nelabrit:
reāli man šķiet, ka nekad iepriekš neesmu domājusi par igauniju tik intensīvi, cik šodien, bet prieks, ka teksts iet uz priekšu

dažas no piezīmēm:
(1)mulgimaa --> mulk --> muļķis
(2)munamägi --> olu kalns --> alūksne --> olūksne / 40km
(3)ananāsu-burkānu salāti
(4)ziemeļu dienvidi vs. dienvidi ziemeļos
(5)tumsa --> plikums --> kailums
 

19. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 14:42

[info]nelabrit:
Šodien ārā tāds pelēkums, kādu šķiet jau kādu laiciņu neesmu redzējusi. Vilcinos istabā ieslēgt gaismu. Pamodos laicīgi un izgulējusies. Bonusā izrādās, ka šodien nekur nav arī jāiet. Varu nodarboties ar tekstu visu dienu. Vienīgi nedaudz kārojas aizbraukt uz jūru. Žēl, ka nedzīvoju tuvāk, lai varētu iziet gar jūru ikdienišķā pusdienu pastaigā. Nekas, ar laiku. Tikko pamanīju, ka manai monsterai drīz izplauks jauna liela lapa. Mana aukstumpumpa arī strauji turpina attīstīties, bet par to tik ļoti vairs nepārdzīvoju. Bija uznācis kaut kāds bizdings, bet par laimi izskatās, ka ne uz ilgu laiku. Vēl šodien sajutos nedaudz kā filmā, jo no grāmatplaukta pēc ilgiem laikiem izvilku "tā runāja zaratustra" (man ir 1939.g. izdevums) no kuras izkrita sakaltēti ziedi, lapas un pār pirmo atvērto atvērumu pāri pārrāpoja mazs zirneklītis. Uz šīs nots sveicu jūs arī pasaules filosofijas dienā! Mīlu savu dzīvi pēdējā laikā.
 

(bez virsraksta) @ 14:08

[info]neraate:
jaunā Staburadzes Šokolādes satīna kūka ir nereāli garšīga!
 

18. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 22:08

[info]neraate:
Tags:

bērns uzaicināts pie drauga uz dz.d. draugs gribot lai viņam uzdāvina.. garu lādējamo vadu telefonam

pirms gadiem pieciem tas pats bērns gribēja dāvanā saņemt.. vitamīnus! :D
 

(bez virsraksta) @ 14:07

[info]nelabrit:
Par spīti aukstumpumpai vakardienas vakars izvērtās ļoti jauks. Nejauši satiku K un P, kuriem bija jautrs noskaņojums, kas diez gan ātri pielipa arī man. Vienīgi atpakaļceļā sapratu, ka ritenim tomēr par daudz izpūties gaiss priekšējai riepai un tā nebūtu labi braukt uz priekšu. Gāju lēnu garu pa daugavas promenādi uz akmens tilta pusi un brīnījos par to, cik ārā vēl ir silts, jo tomēr plkst bija jau pāri diviem vai trijiem. Mīlu nakts tumsu, mīlu rīgu. Pēdējā laikā ļoti daudz arī staigāju visur kur ar kājām, kas ļauj ievērot krietni vairāk detaļu. Turklāt manas kājas ir kļuvušas tik izturīgas. Suns, protams, vislaimīgākais.

Šodienas plānā, protams, ka DAUDZ LAIMES LATVIJA 🇱🇻🇱🇻🇱🇻 Kopā ar I dosimies uz pirmizrādi dokumentālajai filmai "Mātes Sibīrijā". Pēc tam jau redzēs kur un kā vakars iegrozīsies. Man īsti vienalga, jo šodien jūtos jau tik, tik, tik daudz labāk, nekā vakardien. Tiesa, man vēl jāuzraksta daudz tekstu, kuru termiņi strauji tuvojas uz priekšu, bet šodien par to cenšos nesatraukties. Jāatceras, ka svarīgi dot arī domāšanai atelpu, lai viss varētu salikties prātā pa pareizajiem plauktiņiem.
 

17. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 18:11

[info]nelabrit:
Šodiena tāda patizla un arī vakardiena tāda patizla. Man laikam arī tas patizlums pielipis. Nevarēju aizmigt līdz aptuveni 5:00, bet mani pamodināja telefona zvans ar lūgumu pārcelt vienas intervijas laiku, kuru nebiju vēl uzspējusi atcelt pati. Dzēru kafiju un jutos tik paģiraini, lai gan bez iemesla, kas ir vēl tizlāk. Nākamajā momentā savas lūpas kaktiņā vēl sataustīju aukstumpumas aizmetņus. Vienkārši brīnišķīgs dienas iesākums. Atlikušo dienas daļu sāpēja acis, gribējās raudāt, viss garšoja meh, pumpa izpletās, krč, normāls besis uznāca. Kaut kā saņēmos ieiet dušā, jo vakarā bija sarunāta tikšanās, bet tā arī atcēlās. Man gan jebkurā gadījumā jāaizbrauc šovakar vēl uz centru darīšanās, tāpēc domāju izvilkt ārā ričuku, jo jūtu, ka manam ķermenim šis patiesībā varētu nākt par labu. Varētu to stulbo aukstumpumpu iemest vienkārši daugavā.
 

16. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 11:11

[info]nelabrit:
Mūzika: https://idaidaida.net/

Šodienas lielie mērķi lielā mērā ir tikai gludināt un mazgāt, bet es nesūdzos. Vakardien beigās aizbraucu uz grīziņkalnu (viens no maniem mīļākajiem rīgas rajoniem), tur ļoti jauki pasocializējos un tad uz mājām gāju ar kājām. Pa ceļam redzēju dažus no staro rīga objektiem... nuu... daži no viņiem izskatās pēc parastām pilsētas dekorācijām.... Reāli pirmie gadi bija visspēcīgākie, teiksim, es vēljoprojām ļoti labi atceros tele2 meteorītu (!!) Tikko ieguglēju un tas izrādās notika 2009. gadā. Wow. Labi, bet visus objektus neesmu nemaz izstaigājusi, tāpēc nesmuki arī spriest no manas puses. Ejot pāri tiltam redzēju gaismas pili un tām vizualizācijām nebija nekāda vaina. Karti nemaz neesmu vēl pētījusi. Savās iekšējās noskaņās dzīvojos vēl oktobrī.
 

15. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 14:30

[info]nelabrit:
Mūzika: Ajukaja & Ats Early Morning Show (27.08.2026)

Šodien pamodos ar pilnīgu tukšumu prātā, lai gan vakardien neko tādu nedarīju. Iestājies tāds, kā pagrimums (?), kuram tiešām šobrīd nav laika. Man šķiet, ka manam ķermenim nenāk par labu skatīties uz atkal pārplānoto kalendāru, bet es arī nespēju novērsties. Skatos uz to un domāju, kurās dienās, lai izdara to, kas tur nav ierakstīts. Vakarpusē vēl jāaizbrauc uz centru satikt P, bet neesmu droša vai tas notiks. Rītvakar atkal jau jābūt teātrī. Vismaz saulīte turpina lutināt.
 

14. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 12:13

[info]nelabrit:
Esmu tik ļoti pieradusi praktiski katru dienu šeit kaut ko ierakstīt, ka no rīta sajutos tāda nedaudz pazaudējusies, kad šī lapa nestrādāja. Priekš manis rakstīšana ir tāda meditatīva prakse un pabīdīt te tekstu bijis lielisks dienas iesākums jau gandrīz pēdējos divus mēnešus. Cibošanās tiešām var izraisīt spēcīgu atkarību. Es vēl neesmu droša, kā man šo rakstīšanas praksi sanāks īstenot, kad būs jāsāk iet uz darbu, bet man gribētos pamēģināt būt rīta cilvēkam, kurš pirms darba mājās ēd brokastis. Man ir divas draudzenes (savā starpā nesaistītas), kuras ļooti ļooti aktīvi iesaka kaut ko šādu izmēģināt kaut vai uz mēnesi. Man patīk šī doma un šķiet arī pirmo reizi dzīvē pati no sevis mēdzu mosties jau diez gan pieklājīgos laikos - ap deviņiem, desmitiem. Es gan domāju, ka tas cieši saistīts ar iekšējo labsajūtu.

BET vispirms izmēģināšu šajā nedēļas nogalē pabūt par mākslinieku, jo man pa visu dzīvokli ir izkarināti izmazgāti 16 nostampoti krekli, kuriem jāpielabo detaļas ar otiņu. Iztēlojos, ka tas ir tas, ko viņi dara - pamostas, uzēd un sāk kaut ko krāsot. Manā dzīvoklī jau ir radošā nekārtība no viena cita projekta, tā kā viss sakrīt savās vietās. Drīz vārīšu kafiju un ēdīšu pekanriekstu-aprikožu maizīti. Laiks izstaipīt pirkstus. Vakarā vēl jāiet liet dzērienus teātrī. Droši vien līdz tam laikam būtu labi dabūt nost pie nagiem pielipušo krāsu no aizvakardienas.
 

13. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 13:05

[info]nelabrit:
Šorīt pamodos jau 10:30 pati no sevis, lai gan izgulējusies nejūtos. Man vēl izrādās mājās bija beidzies piens, ko nebiju vispār piefiksējusi, tāpēc gāju uz veikalu, jo es nevaru bez kafijas. Man reāli ir kofeīna atkarība. Rezultātā pašlaik dzeru vēsu kafiju un piekožu klāt brokoļu bulciņu no tirgus. Ārā ļoti patīkams laiks, bet šausmīgi daudz cilvēku. Par to vienalga, jo burtiski tikko, kamēr rakstīju pēdējo teikumu, saņēmu ziņu, ka mani paņēma darbā!! Turklāt tieši kaut kas tāds, ko man gribējās!! Vēl bonusā - visu laiku teicu draugiem, ka man ļoti vajadzētu atrast darbu līdz valsts svētkiem, lai varētu sākt strādāt decembrī, jo tad bezdarbnieku pabalsts paliks jau pārāk mazs dzīvošanai - palikušas tikai 5 dienas līdz svētkiem!! Kopumā tieši darba meklēšanas posms aizņēma aptuveni divus ar pus mēnešus, kas, manuprāt, ir ļoti pieklājīgi. Savukārt pirmo mēnesi ar pusi sanāca kārtīgi atpūsties - tartu, dienvidigaunijas purvi, liepāja. Šis man ir bijis tik labs gads, ka turpmāk es vienmēr klausīšu savai intuīcijai. Es apsolu. Nekas vēl nav beidzies.
 

(bez virsraksta) @ 12:41

[info]dienasgramata:
no Vikipēdijas: Fagota priekšteči bijuši pommers un bombarda.
 

12. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 14:23

[info]nelabrit:
Pēdējā laikā sanāk dienas aizvadīt tik relaksēti pašai neko īsti pat neplānojot. Vakar vagonos satiku uz brīdi P, J, E un mēs neoficiāli paspēlējām viktorīnu, kurā bija nežēlīgi grūti jautājumi, bet tāpat bija jautri. Pēc tam devos satikt I, kura mani uzaicināja atnākt uz koncertu pilī. Pirms tam aizgājām nolikt svecītes krastmalā un tik ilgi virzījāmies uz pārdaugavas pusi, ka, ierodoties pilī, koncerts bija jau beidzies, bet par to baigi nepārdzīvoju, jo tur mēs satikām A un M. Es mīlu uzskaitīt cilvēkus tikai ar viņu vārdu pirmajiem burtiem.

BET nedaudz nopietnākas pārdomas: (1) šogad kaut kā šķita daudz mazāk cilvēku krastmalā, nekā parasti, kā arī daudz mazāk ievēroju cilvēkiem pieliktus karodziņus, (2) runājoties ar dažādiem cilvēkiem par to, kā viņi plāno atzīmēt lāčplēšdienu vai 18to, nesaņēmu īsti nekādas svinēšanas atbildes vai neesot noskaņojuma kaut ko svinēt, jo valstī vissslikti.lv, (3) pirms došanās uz krastmalu iegāju vienā grīziņkalna mazajā maximā pēc kapu svecēm, kuras tur nebija, bet toties tur varēja nopirkt ziemassvētku bumbas (?) Kontekstā vēl ar zemo aktivitāti vēlēšanās un jaunākajiem valdības vēstījumiem, man ir nelabas sajūtas par kopējo noskaņojumu. Mums pašlaik vajadzētu būt tik saliedētiem, kā vēl nekad, bet es izjūtu tieši pretējo. Protams, var ticēt, ka X stundā visi pēkšņi savāksies, bet tas ir ļoti naivi. Ja es būtu saliedētas sabiedrības politikas veidotājs vai īstenotājs (jup, mums ir valstī tāds "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam"), tad man tagad ietu ļoti grūti. It īpaši tāpēc, ka publiskajā telpā tik bieži izskan neizpratne priekš kam mums vispār tādas lietas nepieciešamas.

Vakardien saņēmu jautājumu par to, kāpēc man ir svarīgi nolikt svecīti? Un mana atbilde bija: tāpēc, ka tradīcijas palīdz atcerēties notikumus, kurus nevajadzētu aizmirst un es gribu dzīvot valstī, kurai ir savas īpašās un unikālās tradīcijas. Es nevaru sagaidīt ikgadēju lāpu gājienu, svecīšu sienu, dziesmu svētkus, jāņus, mārtiņdienas, sportistu sveikšanu pie brīvības pieminekļa, utt., ja pati nekādā veidā šo tradīciju piekopšanā nepiedalos. Es neticu, ka ir jānomainās vēl paaudzēm, lai beidzot dabūtu cilvēku galvās to, ka demokrātisku valsti veidojam mēs paši.
 

11. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 14:42

[info]neraate:
atbraucu uz mazpilsētu pie mašīnu meistara un man viņš patīk, tā kā diemžēl šis būs jāatkārto :D

ar tēvu nonesām pagrabā veco ledusskapi - būs tur lāde dārgumiem, ar māti bijām kapos aizdegt svecītes, ēdu garšīgas meža gaļas desiņas un sadzēros māju ābolu sulas
 

(bez virsraksta) @ 11:57

[info]nelabrit:
Šodien pamodos 2min pirms sava uzliktā modinātāja, ko uztveru, kā labu zīmi. Liku modinātāju, jo man šodien jāiet uz darba interviju :)) Ceru, ka būs veiksmīgi. Pa nakti viens no ziemassvētku kaktusa pumpuriem ir atplaucis un izskatās ļoti skaists. Domāju sagaidīt, kad vēl kāds pumpurs izplauks un tad bez žēlastības vienu nogriezt, nospiest un pēcāk ierāmēt, pielikt pie sienas.

p.s. Sveicieni Lāčplēša dienā!! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻
 

10. Novembris 2026

(bez virsraksta) @ 22:48

[info]neraate:
Tags: , ,

šodien tirdziņā varēja nopirkt.. Lāčplēša zobenu :D a man vīrs nopirka tikai vienu speķa pīrādziņu un šaha cepumu

un tas bērns, kas 'tev jau es vienu zīmējumu uzdāvināju'..Babai uz Ziemassvētkiem uztaisīs un dāvinās māla ziepju trauku un jau uztaisīto ļoti fifīgo māla ezīti!!!11 :D :/
 

(bez virsraksta) @ 19:28

[info]nelabrit:
Aizbraucu līdz jūrai, kārtīgi izstaigājos un sataisīju ļoti daudz bildes. Pēc tam ēdu kartupeļus ar miziņu, sēņu mērci un karbonādi. Tūlīt taisīšu vaļā vēl saldo - siera kūku ar karameļu mērci. Skaisti dzīvot neaizliegsi. Man tik ļoti pietrūka jūra. Sapratu, ka pēdējo reizi pie jūras biju vien oktobra sākumā tallinā. Mans prāts vienmēr tik labi noskaidrojas, kad skatos uz horizonta malu. Vienmēr promejot pieķeru sevi jūtoties iekšēji mierīgāk. Šo iemeslu dēļ nekad nespētu dzīvot kaut kur pārāk tālu. Patiesībā es ļoti gribētu atkal dzīvot gājiena attālumā. Šovasar biju liepājā uz desmit dienām un katru nakti gāju pastaigā ar suni tieši gar jūru. Klajā laukā tumsa netraucē.
 

(bez virsraksta) @ 14:40

[info]dienasgramata:
Valsts policija aicina vecākus pievērst uzmanību saviem bērniem un iespējamām pārmaiņām viņu uzvedībā un ikdienā, piemēram, bērna interesēm, apģērbam, draugu lokam, dažādiem priekšmetiem, kas pēkšņi parādās istabā, dažādām nozīmītēm, kā arī tam, kādu saturu bērns patērē viedierīcēs.
 

(bez virsraksta) @ 13:59

[info]dienasgramata:
TV3: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā patērē nelegālu saturu
LETA: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā ir apmierināta ar savu karjeras attīstību
 

(bez virsraksta) @ 12:51

[info]nelabrit:
Nevarēju šonakt aizmigt līdz aptuveni 4:00 un pamodos ap 10:00, bet izgulējusies galīgi nejūtos. Kādu pirmo pusstundu vienkārši skatījos debesīs. Kontekstam, mana gulta atrodas tieši pie loga. Vasarā debesis gan nevar redzēt, jo priekšā ir divi lieli ozolkoki, bet tagad tiem palikušas vien vēl dažas pēdējās rudens lapas. Vispār nesaprotu - kā tūlīt jau būs novembra vidus un valsts svētki, pa kuru laiku nomainīju rudens mēteli uz ziemas jaku? Brīžiem atkal attopos autopilotā.

Ārā tik skaists laiks. Domāju par to, kā es varētu saņemties aizbraukt pastaigāties gar jūru. Man tas noteikti varētu palīdzēt sakopot domas, jo es marinēju atbildēt nu jau trīs čatiņiem (nav man tipiski), papildus - nākamās nedēļas pasākumam nepieciešams vēl uzrakstīt lasāmo materiālu, kas pagaidām nāk nežēlīgi lēni (bet ne slikti), tāpat man derētu šodien zupu pārvārīt sautējumā, izlasīt kādas piecas grāmatas un pārtulkot ap simts dzejoļu. Norm.
 

i am become the south

South