nelabrit - Komentāri

Nogulēju nepieklājīgi ilgi, bet neko padarīt. Vakarnakt nespēju iemigt. Pārdzīvoju tikai tāpēc, ka pašlaik spīd saulīte un termometrs rāda +20 grādus!! Tagad sadzeršos kafiju un mēģināšu noskaņoties maiņai teātra bārā (izrāde ir izpārdota un gaidāmi pāri 100 cilvēku). Plānoju uzvilkt baltu blūzīti, lai man pašai arī būtu vieglāk sajusties lomā. Savukārt, izrādes laikā plānoju turpināt lasīt triines_greeki aizlienēto R.F.Kuang "Babel", kuru it kā man nav grūti lasīt, bet man ir nedaudz grūti ielasīties. Jāatzīst, ka ar katru reizi šo "ielasīšanās" grūtību sāku uztvert aizvien personiskāk un tagad esmu nolēmusi nelasīt neko citu paralēli, kamēr nebūšu tikusi galā ar šo. Pašai literatūrai nav nekādas vainas. Tās vairāk ir manas grūtības savākties un sakoncentrēties. Vasarā sevi mierināju ar domu, ka ir vasara un man bija daudz visādu izbraucienu, bet tagad rudenī, 1.oktobrī, man nav vairs nekādu attaisnojumu.

Diemžēl vienīgais braucošais transportlīdzeklis, kurā spēju palasīt ir vilciens. Apsvēru domu, ka varbūt tāpēc jābrauc no Tallinas uz Rīgu atpakaļ ar vilcienu, lai gan tas sanāk 2h ilgāks ceļš, bet nošokējos, ka biļete ir uz pusi dārgāka, nekā ar autobusu. Lai gan es arī turpinu apsvērt domu, ka varbūt varētu no Tallinas aizbraukt ar vilcienu uz Tartu. Tur dažas stundas pastaigāties (potenciāli satikt arī vienu sen nesatiktu draudzeni uz kafiju) un tad tikai braukt atpakaļ uz Rīgu. Vēl man ļoti patiktu, ja man Tallinā kāds pienāktu klāt uz ielas un teiktu, ka ir pieejama viena brīva istaba dzīvošanai un ka mīl suņus, lai es varētu atbildēt: "forši, kad varu ievākties?". Alternatīvi, mani varētu arī kāds bildināt. Noteikti piekristu abiem šiem variantiem, kuri diez vai notiks, bet galu galā man arī bērnībā mācīja, ka cerība mirst pēdējā.