igne · natura · renovatur · integra

Wow, vienkārši wow. Tikko atklāju, ka Imants Kalniņš ir pieņēmis islāmu. (Informācija veca, bet nu nezināju) Vienkārši wow. Mashallah!

izskatās, ka viss būs vairāk vai mazāk ok. vēders gan ir plakans no apetītes zuduma. rīt un parīt garas, smagas darba dienas un tad atvaļinājums.

wtf wtf wtf wtf wtf wtf wtf

man liekas, ka man drīz ātros vajadzēs, cik man ir slikti

un jaunie kaimiņi tik urbj un urbj, zb jau. tur taču nav varāk sienu kā man, cik dienas ir vajadzīgas lai pieskrūvētu visus plauktus? ja urbj jau nedēļu katru vakaru līdz 21:59

kā man besī šitais viss veikalu sviests. 3h pagāja, lai izbraukātu 3 veikalus 2km rādiusā. vajadzēja vēl dāvanu M un Idai un paiku, jo rīt, no plkst. 13 tāpat viss būs ciet. jāberž māja un jātaisa ēst tagad. mē

Īstenībā, es jūtu, ka baigi sāku laist attiecības uz grunti. Bet kā man vēl uzvesties, kad tiekamies tik reti, kad cilvēks visu laiku saka vienu, bet dara citu utt utt vienmēr atrunas un stulbi iegansti. Kad esam kopā viss 200% bet pārējā laikā ar vien sliktāk. Un man bail no tās vienaldzības, kas varētu izlausties. No otras puses es negribu nevienu citu, negribu atkal visu sākt no gala, bet gan novest šito līdz galam. Es gan neesmu pārliecināta, ka pietiks pacietības.

Vispār baigais stress iegšā, darbā priekšniecība izbesījusi, darba nereāli daudz. Makā 10€ un esmu slima, meita arī slima. Naudas zālēm man nav. 24. Jāiet svētku brokadtīs, ceru ka savāksies gana dzeramnaudas, lau to visu varētu apmaksāt. Tā gribas, lai kāds par mani parūpējas.

Paņaudēju, pietiks

Parakstīju līgumu par salona telpām, janvāra sākumā rakstu atlūgumu un no 1.februāra taisāmies vaļā, lai nu Dievs dod, ka viss sanāk.

Tagad tikai vajag ļoti daud naudas, kas maniem vecākiem sagādā gana galvassāpju, jo paši būvē māju.

Tad vēl jāreģistrē pašnodarbinātā statuss, miljons papīri, uz banku un vispār būs viss super inshalla

visi horoskopi brēc, ka gada beigas un 2015. gads būšot affigennākais laiks gan man, gan maniem senčiem inshallah

Kā vienmēr eiforija pārgājusi panikā. loģiski, kad visi sapņi sāk kļūt par realitāti un saproti, cik nereāli daudz naudas un darba būs jāiegulda.. bet vienkārši ir jāpārvar sevi un viss būs. fakts ir, ka man būs SAVS kabinets pilsētas centrā, ļoti veiksmīgā un krutā frizētavā.

šobrīd bombardēju visas online kredīta platformas. nu, kā lai cilvēks sāk pelnīt vairāk, ja viņam mazās algas dēļ neviens negrib dot aizdevumu, lai izveidotu savu biznesu?

vēl visam pa virsu, darbā viņi meklē jaunu kosmētiķi, jo es, redz maz strādājot. (protams, man jau to neviens tā sejā nesaka) tā kā rēķinos, ka ar janvāri man var mierīgi arī nebūt darba. vienīgais, tā nabaga meitene dabūs strādāt vēl mazāk kā es, jo vienkārši gana klientu nāks man līdzi. ja jūlijā man alga bija 1500, tad novembrī 780, lai gan darbā varu būt tik pat ilgi, cik jūlijā.

M. gribēja braukt mājās vakar vakarā, parasti būtu dīkusi, lai paliek ilgāk un viņš dusmotos, ka nevar un tad caur lieliem kašķiem paliktu.. bet es neteicu neko, vnk ok, brauc. un viņš palika.

beidzot rammsteinu var klausīties iekš spotify

Jau mēnešiem ilgi gribās kādu brīvprātīgo darbu ar bēgļiem. Tikko vēl ziņās saka, ka manā pilsētā 1500 bēgļiem ēku iedalīs. Bet pa kuru laiku????

Izgāju permanenta kursus. Esmu radīta šim darbam! Tā patīk un sanāk. Un es tiku pie labākās skolotājas!

Pavisam noteikti Dievs soda par visu. Mana dziļā nelaimības sajūta ir kā pierādījums. Un nekas cits neatliek, kā no sirds labot savas kļūdas.
Dzīve man pēdējā piespēlē tādus cilvēkus, ka visi vārti ir vaļā, lai izlūgtos piedošanu un iegūtu iespēju. Tā pat arī šodien- manas pagātnes es noģībtu, bet es pirmo reizi dzīvē apskāvu melnādainu cilvēku, būtu vēl viņu nobučojsui, ja tas nebūtu pārāk nepiedienīgi, šī sieviete mani tā inspirē! Un es vēl vairāk zinu, ko gribu.

*privātā dzīve sūkā, kā vienmēr.

Šitā ārdijusies, kliegusi un situsi vēl nebiju. Tur pat lexotanils nepalīdzēja. (Nu labi, raudāt negribējās) tas vecis mani kapā iedzīs, pašam gan viss tik smieklīgi likās, ka pēdējie vārdi no viņa man bija "Tu esi dumja", un mani viņam "Tu esi bērnišķīgs".

Oi, jautāsi kāpēc? Jo skapis pilns ar paslēptām bijušās bildēm. Vienreiz jau teicu aizvāc, man ir nepatīkami, otrreiz sameloja, ka ir aizvācis un vakar pats netīšām izmuldējās un es jau 1/100 sekundes laikā atrados pie skapja un sviedu tās bildes pa gaisu.

Ppsihopāte.

Nu, nav man vēl tās "gudrās sievietes" briedums

Lexotanil rullē. Man ieraduma pēc gribas dusmoties, bet nesanāk.

Egor atvilkās pie manis uz darbu ar puķēm un plīša lācīti. Pirmais, ko viņam pateicu bija "ты что, идтот?"
Viņš gribēja braukt uz retorānu, bet uzstāju uz KFC, lai pēc iespējas neromantiskāk. Un tad visi tie teksti, ka viņam žēl manis, ka kāpju uz tiem pašiem grābekļiem (runājot par vīriešiem). Bla bla bla, bla bla bla... Viņš bija manī samīlējies jau pirms gadiem 10 un tieši tik nebiju viņu redzējusi. Un nekas baigi nav mainījies. Reāli nožēloju, ka piekritu tikties, viņš vakar zvanīja atkal, jo ir vēl manā pilsētā darba dēļ, bet pateicu, ka nav laika.-

savu veci vakar ignorēju un pēkšņi tomēr biju vajadzīga. Kopš viņa māte ir atpakaļ, viss ir kā tas bija agrāk. Es pat vairs neprasu, kad mēs tiksimies. Pašlaik pašai nervi tādā dirsā, ka nav spēka stresot par vēl citām lietām. Bijušais vīrs atkal uzdarbojas.. Vot nevar viņš mani likt mierā

Akvārijā ir 13 zivis.

Ceturtdien saēdos drosmi un piezvanīju pie exvīra durvīm, un pasaucu jauno beibi uz kafiju. Tāda patīkama sieviete, bet diezgan zem viņa tupeles. Šķiet, bija atvieglota, ka es tur uzrados. 6. mēnesī stāvoklī, bet aiz viņas pašas resnuma gan nevar neko redzēt.

M. lohojas kā vienmēr, vakar pateicu, lai brauc uz visām četrām, apnika viņa vārīšanās, ka man vajagot vācu džeku un citu huiņu. Gribot kaut kad vest pie māsas. (Gan jau kāds pus gads būs vajadzīgs) Daudz tukšu vārdu.
Pilnīgi nobrīnījos, kad paprasīja, vai drīkst iet uz darba ZS tusiņu.

Labi, baigais cepums par to, ka piektdien uz laternu svētkiem atbrauca (pat salūza autiņš un skrēja fiksi remontēt). Es negribēju viena iet uz ģimenes padarīšanu dārziņā, vismaz bija tā sajūta- neesmu viena. Sīkā tik M. pičpaunā- viņi vispār satiek superīgi. No malas vispār nepateiksi, ka nav viņa bērns, tik pēc tā, ka meita viņu sauc vārdā. ..nu un varbūt meita ir par gaišu, lai būtu viņa bērns.

kā filmās. braucu pa diezgan šauru ielu, pēkšķi priekšā autiņš sabrembzē, metu pa bremzēm un.. tās nestrādā. vienkārši pedālis nespiežas, pirmā doma "sūda tepiķis zem pedāļiem paslīdējies". mašīna lēni un negribīgi apstājās 2cm pirms priekšājās. nobraucu malā, trīcošām rokām un asarām acīs sazvanīju servisu un nobraucu vēl aptuveni 50km teju bez bremzēm. izrādās kaut kāda truba pārlūzusi, ielika jaunu.

saku vīrietim, kas noticis, bla bla, ka vakarā jābrauc pie marko (draudzenes fāteris-automehāniķis). un pretī saņemu "kas ir marko?". nekas, ka varēju arī mierīgi nosisties, ja šādi brīnumi būtu notikuši pie 140km/h ātruma uz autobāņa vai dievs vien zin kur. un līdz avārijai tālu jau arī nebija.

ir cilvēki, kuriem vienkārši par visu jācīnās un ir tādi, kuriem viss nāk. es esmu kaut kur pa vidu. man ir baigi jācīnās un tad arī viss nāk. beidzot nosūtīju pieteikumu uz permamentā meikapa kursiem. tagad kur lai izrok 4 modeles, kuras gatavas tetovēt uzacis? :D

strādā visu mēnesi ar mellu muti un beigās čiks vien ir. kaut nu ātrāk sāktu visas lietas kustēties...

Bijām skatīties telpas vakar. Ja viss sanāks, tad būsvārdos neaprakstāmi ahujenna. 1min no vecpilsētas, 1min no universitātes, 2 min no biezo rajona- kājām. Gandrīz par velti piedevām. Inshallah!
Un ja viss būs ok, šodien pirksim man jaunu autiņu, inshallah.

Kaut kāds eksaitments sāk parādīties dzīvē.