Šitā ārdijusies, kliegusi un situsi vēl nebiju. Tur pat lexotanils nepalīdzēja. (Nu labi, raudāt negribējās) tas vecis mani kapā iedzīs, pašam gan viss tik smieklīgi likās, ka pēdējie vārdi no viņa man bija "Tu esi dumja", un mani viņam "Tu esi bērnišķīgs".
Oi, jautāsi kāpēc? Jo skapis pilns ar paslēptām bijušās bildēm. Vienreiz jau teicu aizvāc, man ir nepatīkami, otrreiz sameloja, ka ir aizvācis un vakar pats netīšām izmuldējās un es jau 1/100 sekundes laikā atrados pie skapja un sviedu tās bildes pa gaisu.
Ppsihopāte.
Nu, nav man vēl tās "gudrās sievietes" briedums