Esmu nonākusi pie atklāsmes, kura man momentāli ir atvieglojusi prātu. Es gaidu, kad pienāks mana stunda. Es dzīvoju, tāpēc, ka man ir jādzīvo, tāpēc, ka man ir pienākumi un es nekad mākslīgi to visu nesaīsinātu, bet, kad pienāks tas brīdis- es aiziešu ar smaidu uz lūpām. Un manā galvā beidzot būs klusums.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}