Vakar, apmēram pulksten 18:07 devos gar Brīvības pieminekli virzienā no "Saktas" uz Operu un piefiksēju interesantu skatu (žēl, fotoaparāta līdzi nebija):

Apmēram 12 jauni vīrieši, karognesēja vadībā, raitā solī devās Brīvības pieminekļa nožogojuma virzienā. Vismaz vienam no jaunēkļiem ap roku bija arī NSS apsējs, tādēļ varētu minēt, ka tie bija "Nacionālā spēka savienības" pārstāvji. Kaut pārliecināts neesmu, nevienu pazīstamu seju neredzēju, bet varbūt tas tādēļ, ka biju labu gabaliņu nostāk un arī acis uz vecumu tā slikti rāda. Sasnieguši nožogojumu viņi uzsāka nelielu vārdu apmaiņu ar policijas darbiniekiem. No 50 metru attāluma vērojot šo skatu, man radās iespaids, ka teksts varēja būt šāds:
Karognesējs (K): "Labdien, mēs esam NSS pārstāvji, kas ieradušies protestēt."
Policijas apakšvirsnieks (P): "Sveicināti, mēs esam policisti, kas sargā Brīvības pieminekli."
K: "Prieks Jūs satikt, instrukcijas punktā 1.7.6 bija paredzēts, ka mēs Jūs satiksim pie nožogojuma."
P: "Tieši tā, mēs rīkojamies saskaņā ar instrukciju. Punkā 3.5.19 paredzēts, ka mums Jūs jāpavada uz policijas automobili AM 4532."
K: "Paldies, mēs būtu ļoti pateicīgi par šādu palīdzību. Instrukcijā paredzēts sastadīt administratīvo protokolu, vai tas Jums nebūtu pārāk liels apgrūtinājums?"
P: "Protams, ka nē, cienītais protestētāj, tieši tādēļ mēs arī šeit atrodamies."
K: "Būšu Jums ārkārtīgi pateicīgs!"
P: "Gods kalpot Latvijai!"

Tālāk katram jaunietim tika piekomandēts viens policists un visi protestētāji tika laipni pavadīti līdz policijas automašīnai, pieturot katru NSS pārstāvi pie rociņas. Visa operācija notika stingri saskaņā ar instrukciju un aizņēma apmēram divas minūtes un 14 sekundes.

Lūk, tā ir paraugprotestēšana īsti vāciskā garā un ciešā saskaņā ar instrukciju. Protestējam vienu dienu gadā apmēram 30 minūtes. Pagozējamies TV un fotokameru objektīvu priekšā, nopelnam "kaujas rētas" administratīvā protokola formā, kuras vēlāk demonstrēt jūsmīgām pokemonēm un tālākā nākotnē karstasinīgajiem mazbērniem un dodamies uz krogu dzert alu un ēst desiņas, aizrautīgi apspriežot savas varonīgās kara gaitas. Ļoti civilizēta svētdienas protestēšana. Patiesa revolucionārā darbība, kuras sekas noteikti būs drīza Latvijas dekolonizācija. Cīņai sveiks!

Rīgas Domes amatpersonu domu gājiens ir tik triviāls, ka man pat nav prieks par savām gaišreģa spējām paredzēt Brīvības pieminekļa "remonta" teritorijas izplešanu līdz pašam "Laimas" pulkstenim. Smieklīgi bez gala, tā jau var aizvainot mūsu sabiedroto Juri Krūmu, šams vēl padomās, ka viņš nesvarīgāks par 16. martu... Ak, nē, priekš viņa takš iežogoja visu Vecrīgu. Tad jau viss kārtībā un šoreiz mūsu drošībnieki ir pat ļoti mēreni.
( tālāk seko garš penteris par Jūrmalgeitu )

Kā jau varbūt kāds paguvis dzirdēt, Latvju zemē izcēlušies vairāki milzīgi skandāli.

Pirmais un pēc apjoma neapšaubāmi vismilzīgākais ir fakts, ka no kalendāra joprojām nav izsvītrots 16. marts. Tas ir vienkārši šokējoši, ka atbildīgās amatpersonas nav spējušas laikā veikt kalendāro reformu, lai novērstu ikgadējo starptautisko krīzi. Bet nav ļauna bez laba. Vismaz dažas amatpersonas izpelnījušās ārpuskārtas prēmijas, paaugstinājumu amatā un varbūt pat trīszvaigžņu ordeni (ja gribēs to devalvēto karekli) par radošo iniciatīvu - Brīvības pieminekļa restaurāciju. Ļoti precīza un laba plānošana, cerams, ka sēta tiks uzslieta augsta un necaurspīdīga, kā arī restaurācijai paredzēta teritorija vismaz līdz "Laimas" pulkstenim. Tad gājiena, karogu alejas, drošības kordona, tikšanās ar vēlētājiem vai citu pasākumu, kas kaut kādā veidā sakrituši laikā un telpā, dalībnieku saujiņa pavisam nemanāmi izšķīdīs "Laimas" pulksteņa jauniešu pūlī. Integrācija kā teikt...
Starp citu, kurš vēl nav redzējis, iesaku noskatīties dokumentālo filmu "Baltijas nacisms" - ļoti interesanta, izklaidējoši informatīva, uz neapgāžamiem faktiem balstīta dokumentāla liecība. Ja Maikls Mūrs jau nebūtu pasteidzies, šīs filmas režisors noteikti iegūtu "Zelta palmas zaru" par savu izcilo veikumu. Jāsaka, Mūrs patiešām nobāl, kur viņam spēkoties ar diženās padomju dokumentālo filmu skolas tradīcijām.

Otrs megaskandāls, protams, ir fakts, ka ir sākusies melnā PR kampaņa. Šis ārkārtīgi šokējošais pavērsiens ir vēl pārsteidzošāks nekā tas, ka KNAB tek kā caura muca. Nabaga cietēja lomā atkal nonācis Skaisto Iekšu Cienītājs, kurš kaut kādā pilnīgi nesaistītā un marginālā pasākumā piedalījies kaut kādā "lietu sakārtošanas" akcijā, kuru pērkamie sorosiešu žurnālisti nez kāpēc sauc par kukuļošanu. Bet tas, protams, ir tik mazsvarīgi, ka nav pat pieminēšanas vērts. Vissvarīgākais it tas, ka pie visa vainīgs "Jaunais laiks" un Sorosa nopirktie žurnālisti, kā arī šokējošais fakts, ka KNAB pludina informāciju. Bet to jau es teicu. Atkārtošu vēlreiz, jo atkārtošana ir sklerozes māsa - JL sācis melno PR kampaņu, žurnālisti ir pērkami sorosieši, bet KNAB pludina informāciju. (Teksta izdaiļošana nepieciešama, lai Jūs pievērstu uzmanību pašam svarīgākajam un nekādā ziņā nesajauktu un nepievērstos absolūti nesvarīgiem faktiem). Šīs trīs ierindas pilsoņa apziņu tricinošās lietas tuvākajās nedēļās mums visiem būs jādzird daudz un dikti. Protams, ne tik dikti kā to, ka ir pienācis 16. marts. Jūs dzirdējāt!? Draud etniskā krīze! Balkāni Baltijā!
Starp citu, kas tur ar tiem gejiem palika? Par to arī nevajadzētu parunāt? Pēkšņi mani atkal šis jautājums sāka ļoti satraukt. Es gan nezinu kāpēc...

Kā šaha partijā, pirms galvenās cīņas tiek attīstīti spēki, izkārtotas figūras uzbrukumam, lai vēlāk iesaistītos tiešā konfrontācijā un apmainītos sitieniem, tā arī pirmsvēlēšanu politikas cīņā mēs esam atklātnes stadijā. Tiek gatavota briestošās kaujas arēna, katrs cenšas iegūt aktīvāku pozīciju pirms cīņas, tai pat laikā ierobežojot pretinieka spēku iespējas. Pašlaik iniciatīvu savās rokās sagrābuši ventspilnieki (spriežot pēc pašreizējām aktivitātēm galvenie spēlētāji šajā grupā ir - Mr. Hūte, viņa Daiļā Asistente tīklveida zeķbiksēs, Skaisto Iekšu Cienītājs no vienīgās nesorosiskās ministrijas - satiksmes ministrijas un viņa čomi mācītāji, kā arī absolūti neatkarīgā Trubas avīze ar tās saldo nenopērkamo žurnālistu pārīti), kuri ar nupat izlikuši kārtējās lamatas saviem pretiniekiem.

Par šīs cirka trupas nesenajām izrādēm es jau rakstīju šeit un šeit. Trupa ir atgriezusies ar jaunu un izrādi. Uzreiz jāatzīst, ka jaunais priekšnesums izceļas ar daudz labāku režiju un scenārijs nav tik banāls un iepriekšparedzams, kā tas bijis līdz šim, bet tomēr vēl ir daudz ko mācīties.

Ko mēs redzam jaunajā sērijā? Atkal viss sākas ar Daiļās Asistentes iznācienu. Paredzams, ka tā atkal ir tikai Cepuru Meistara iesildīšana, bet to laiks rādīs. Tātad, tupinot seriāla pirmo sēriju sižetu, Daiļā Asistente šoreiz ieņem pirmajā mirklī šķietami negaidītu pozīciju - asi vēršas pret Austrumu Lāča vēlmi bāzt savu ķepu tam neparedzētās vietās. Sak, Sorosonkulis mums te galvenais tīklveida zeķubikšu izpārdotājs, ko te visādi Lāči bāžas ar savu naudu un mēģina mūsu bites dresēt? Lāča kungs pauda neslēptu sašutinājumu par šādu izgājienu, bet Daiļā Asistente parādīja mugurkaulu un atteicās Lācim pat atvainoties, kur nu vēl atsaukt savus izteikumus.

Šova skatītājiem aizraujas elpa! "Kas tas!?", viņi nesaprašanā jautā un raugās viens uz otru. "Kā tā var būt, ka Mr. Hūtes, kurš ir liels Austrumu Lāča draugs, Daiļā Asistente šitik brangi izrunājas?" Patiešām intriģējošs šova sākums? Kas tam sekos? Pirms skatītāji spēj attapties, Daiļā Asistente sper nākamo soli - pieprasa atklāt avīžu īpašniekus! Šokējoši! "Vai patiešām mēs tagad uzzināsim kam patiesi pieder "Trubas Avīze"?", brīnās skatītāji.

Patiesi negaidīti un pārsteidzoši. Kā to visu izskaidrot? Domājams vienkārši - "Trubas Avīzes" īpašniekus tāpat visi zin (kurš ta kaut ko ir slēpis?), tāka Meistara reputācija ciest nevar. Bet kas tur ir ar to Lāci? Man domāt, ka šeit atkal slēpts Meistara viltīgs (šoreiz patiešām viltīgs, ne tas amatierisms kas redzēts līdz šim) triks - izmantot gardu ēsmu no kuras līdz šim Latvijas politikā reti kurš ir spējis atteikties - iespēju iespert Lācim. Tas takš ir tik brīnišķīgi! Parādīt savu varenību un paspļaut Lāča virzienā, sevišķi, ja Lācim tas neskādē. O, jā, šādi patiesi var dabūt gan urrāpatriotu, gan sabiedrības atbalstu savai vēlmei kontrolēt sabiedrisko klubiņu naudas lietas un darbību, pirmkārt, jau Putna un citu plaukstiņpolkas speciālistu aktivitātes. Ja nesanāk pa tiešo, jāmēģina aplinkus. Spožajā papīrītī, kas žilbina mums acis un uz kura uzzīmēt liels, ļauns Lācis, var paslēpt vēl vienu konfekti, kura līdz šim slēpās aiz ne pārāk izteiksmīgā Sorosbubuļa zīmola. Patiesi viltīgi.

P.S.
Paradoksāli - Pūķis lāču zemē bīda prodžektu, kas neļaus ārzemniekiem finansēt plaukstiņpolkas fanu pulciņus pašā lāčzemē un uzraujas uz identisku pretreakciju no Dievzemītes amatvīriem, kam spēks rokā. Kā tur bija par tiem bedres racējiem... Vārds "liekulība" ar nez' kāpēc nāk prātā, bet tas jau nosacījuma refleks dzirdot vārdu "politika".

Mūzika: Etta James "Let It Roll"

Pirms kāda laika jau vīpsnāju par piejūras Aivara humora šovu un prognozēju turpmāku jautrības pieaugumu (vēl es varu prognozēt, ka rīt būs jauna diena un spīdēs Saule) un Meistars man nelika vilties (sk. šeit), liels viņam par to paldies.

Mr. Hūte (nejaukt ar Mr. Gerisona ex-alter ego, lai cik liela būtu līdzība) nepalaiž garām kārtējo iespēju uztaisīt ļembastu (šim vārdam drīzumā jāmaina rakstība uz "lembestu") pa visu Latviju. Protams, muļķīgi, ka MK rīkojumā var pieļaut tik stulbu kļūdu un neierakstīt personas kodu, bet Lemberga nespēja 11 mēnešu laikā uzzināt Valsts Kancelejas pasta indeksu un/vai telefonu, lai precizētu tādu sīkumu ir ne mazāk uzjautrinoša. Protams, pat ezim te skaidrs, ka Lembergs vienkārši velk gumiju un nevēlas redzēt jaunlaicēnu savā ar naftas pleķiem bagātajā smilškastē un ar šo savu kārtējo triku cenšas novērst auditorijas uzmanību. Spriežot pēc komentāriem interneta portālos - sokas visnotaļ labi. Tā turpināt, Meistar, mēs turpinam par Tevi fanot.

Ja kāds neredz plakāta tekstu:
"Tas jaunais laiks,
kas šalkās trīs,
tas nenāks,
ja ļaudis to nevedīs"
Nav signēts. Ārijs Grosbergs
Ofsets. 896 x 586. Rīga: Liesma. 1980

Es te tā iedomāju, ka varētu pamainīt ierastās atpūtas vietas uz kaut ko vēl neredzētu. Kā jau inteliģentam cilvekam pienākas, sāku ar recenziju lasīšanu. Tātad, kurš gatavs ekstrēmajam kodienam ārpus ierastā lebensraum? :)

Līdz šim biju domājis, ka kaut kādi on-line testiņi neko daudz vairāk par to, ko jau zinu man nepateiks. Piemēram, par manu ideoloģisko pārliecību neko jaunu neuzzināja, bet izrādās par filosofisko gan. Kā redzams pēc rezultātiem, esmu eksistenciālists, kas man pašam bija neviltots pārsteigums. Diezko labi filosofijā neorientējos un tādēļ iespējams mani uzskati nav labi noformējušies, bet man pašam likās, kas esmu drīzāk esenciālists. Sartrs un Nīče man īpaši nepatīk. No otras puses Šopenhauers un Heidegers... Eksistenciālisma kritiķi arī patīk - Markūze, Adorno... Daoisms arī itkā esenciāls... Bļin, kas es kaut kāds anti-semītisks žīds, vai?
( rezultāti )

Publiskā vēstule KNAB priekšniekam Aleksejam Loskutovam, SAB direktoram Jānim Kažociņam

Ar šo vēstuli izsaku savu dziļo sašutinājumu par faktu, ka manu telefonu nenoklausās Jūsu vadītās iestādes. Esmu dziļi apbēdināts un jūtos diskriminēts, ņemot vērā, ka Jūs noklausāties praktiski visu manu paziņu telefona sarunas. Piemēram, ir plaši zināms fakts, ka Aināra telefona sarunas tiek nepārtraukti noklausītas, tāpat mans labs draugs advokāts Andris nav atstāts bez Jūsu uzmanības, Šmita kunga (Saeimas priekšsēdētājas biedrs, nejaukt ar Bredu Pitu, kurš nesenā spiegu komēdijā tēloja aģentu Smitu) un Streipas kundzes telefonsarunas arī nav palikušas bez ievērības. Es saprotu, ka pašlaik netiek noklausītas Gulbja kunga sarunas, bet viņam vismaz ir bijusi tā laime kādreiz tikt noklausītam (vēl tajos laikos, kad viņš bija kaut kas un kādu interesēja) un tādēļ viņš var vismaz TV kameru priekšā pažēloties, bet man ir liegta pat tāda iespēja. Domājams tādas personas, kā Kalvīša kungs un Lemberga kungs arī var palepoties ar savu telefonsarunu noklausīšanos.

Kā redzams no augstākminētā, pašlaik telefonsarunu noklausīšanās ir modes lieta un varētu pat teikt - obligāts prestiža atribūts. Šajā sakarā arī mans protests - LR Satversmes 91. pants paredz cilvēka tiesību īstenošanu bez jebkādas diskriminācijas, domājams tas attiecas arī uz manām tiesībām tikt noklausītam. Lūdzu apdomājiet šo problēmu un atbildiet man likumā noteikto divu nedēļu laikā. Es ļoti ceru, ka drīzumā jūsu organizācijas sāks noklausīties arī manas telefonsarunas un man nebūs jāvēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā (arī modīgs pasākums, starp citu) ar prasību pret Latvijas valsti par manu tiesību tapt noklausītam neievērošanu.

Ar cieņu,
soikins

Izveidoju nelielu indeksiņu ar savu socioloģijas elektronisko grāmatu kolekciju. Apskatīt un lejupielādēt .rar failus var šeit.
Grāmatas pārsvarā krieviski un salasītas pa visādām Krievijas interneta bibliotēkām. Varbūt kādam kaut kas noder.