|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Droši vien esat saskārušies ar Kristiānas Lapiņas rakstiem iekš Apollo.lv portāla. Man šie garadarbi ļoti patīk, tajos vienmēr manāma tāda naiva blondīnes vēlme paspīdēt ar savu izglītību un inteliģenci. Visādi gudri vārdi, tipa, silopsisms utml. Parasti sanāk ļoti smieklīgi, jo autores zināšanu līmenis nepavelk vairāk kā par "viduvēji", tas ir, iegūtās zināšanas praksē pielietot neprot. Parasti domas aiziet neceļos un augstās filosofiskās gudrības tiek samestas vienā maisā ar urbānajām leģendām, popsu un kurpju cenu svārstībām Rīgas modes veikalos. Šodienas rakstā autore pārspēj pati sevi, jo ne tikai nodemonstrē nespēju praktiski pielietot izglītības procesā iegūtās zināšanas, bet arī šo zināšanu virspusību. Pseidointelektuāls virsraksts "Dadaisms politikā" piesaista kaut cik izglītota lasītāja uzmanību. Nesen "Republika.lv" redzēju vēl vienu līdzīgu intelektuālisma paraugdemonstrējumu: "Dziesmu svētki ir iekodēti mūsu gēnos". Man jau patīk, kad cilvēki grib paspīdēt ar inteliģenci. Parasti smieklīgi sanāk. Zinu pēc pieredzes. Lai nu kā, bet sāku lasīt. Raksts ievadā autore izklāsta dadaisma būtību: " Pamatbūtība ir apmēram tāda, ka vizuāli fiksējamais rezultāts ir līdzīgs bērna radītam darbam." Wow, izrādās dadaisms = naivisms. Labi, ka sēdēju, toč būtu nokritis. Es gan mākslā galīgi neorientējos, bet to, ka dadaisms nav naivisms, to pat es zinu. Bet ar to Lapiņai vēl nepietiek, viņa turpina ar TP reklāmu analīzi: " Tomēr reklāma izskatās pēc dadaisma parauga." Kādēļ pēc dadaisma? Vai tādēļ, ka tā būtu anti-reklāma? Protests pret pastāvošajām reklāmas formām? Tādēļ, ka tā būtu absurda, nihilistiska, ciniska? Nē, Lapiņa šīs reklāmas sauc par dadaiskām, jo tās esot naivas. Tālāk lasīt neriskēju, nevar taču darbā visu laiku skaļi rēkt, cilvēki padomās, ka ass.lv lasu un nestrādāju. Nabaga Lapiņai, viņai droši vien grūta dzīve ar tādu intelekta nastu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šorīt trolejbusā redzēju kādu ļoti slavenu cilvēku. Es gan nezinu, kas viņš tāds bija, jo televizorā nebija redzēts, bet, bet spriežot pēc visām pazīmēm, noteikti liela sporta vai mūzikas zvaigzne. Nebija jābūt lielam Šerlokam Holmsam, lai nonāktu pie šāda secinājuma: Šim cilvēkam mugurā bija T-krekls ar lielu uzrakstu "Nike". Es varu iedomāties tikai divas situācijas, kad cilvēks varētu vilkt šādu kreklu: a) Viņam nav naudas, lai iegādātos apģērbu un viņš valkā jebko, ko var dabūt pa velti vai par ļoti lētu summu; b) Viņam par šāda krekla nēsāšanu maksā. a variants atkrita, jo subjekta saulesbrilles un mobilais telefons liecināja, ka viņš nav mazturīgs, tātad atlika tikai b variants. Kam maksā, lai viņi staigātu apkārt kā afišu stabi? Pareizi, zvaigznēm. Tātad, šis cilvēks ir slavenība. Neatbildēts paliek jautājums kādēļ es šo plaši pazīstamo personību nekad agrāk nebiju redzējis un ko viņš darīja trolejbusā...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iesākumā citāts no Patriotu portāla Latvians.lv: " Kalpaks krita cīņā ar Krievijas armiju 1919. gada 6. martā." Nez vai tikai vēstures zināšanu trūkums (diezgan apkaunojošs cilvēkam, kas uzskata sevi par Latvijas patriotu), vai atmiņas kropļojums ideoloģijas ietekmē?
Otra ziņa par "Visu Latvijai!" šķelšanos. Protams, nepārsteidz. Drīzāk būtu jābrīnās, ja kaut kas tāds nenotiktu. Nacionālisti taču tomēr. Viens otram rīkli pārgrauzīs, savu iedomāto lāčādu dalot un čekistus savā vidū meklējot. "VL!" atšuva lielās partijas un tagad vēl pati sašķēlās. Kāds ķīniešu gudrais, ja nemaldos, Hueju Ši reiz teica: "Saule lecot, riet.", šajā gadījumā tā jau riet vēl neuzlēkusi. Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām "VL!" līdz 5% barjerai nepavelk, par pieskaitot 3% standartkļūdu, domāju šis trieciens viņiem nāks tikai par sliktu un viņi zaudēs vēl daļu no sava jau tā mazā atbalstītāju pulciņa. Šķiet, nacionālisti Saeimā nevar tikt nedz ar savu radikālismu, nedz uzvelkot jēru kažokus.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biju iegriezies stacijas laukuma grāmatnīcā "Polaris", kur novēroju interesantu dialogu. Kāda dāma cītīgi pētīja plauktus, bet nespēja atrast viņu interesējošo grāmatu. Atsaucīga grāmatnīcas darbiniece pie dāmas vērsās ar piedāvājumu palīdzēt. Sekoja apmēram šāds dialogs (oriģinālā gan krieviski): Pārdevēja: "Atvainojiet, kā es varētu Jums palīdzēt?" Pircēja: "Vai Jums ir [autora vārds]?" Pārdevēja, aizdomājas, pēc pāris sekundēm papurina galvu un ieinteresēti jautā: "Par kādu tēmu ir grāmata." Pircēja: "Nu, tā ir par ezoteriku, ma..." Pārdevējas skatiens no izpalīdzīga pārtop "tukšā", acis novēršas no pircējas, ķermenis daļēji aizgriežas un seko atbilde, kurā pat kurlajam jaušama balss tonalitātes izmaiņa - izpalīdzīgā, plūstošā runa pārvēršas skaudrā, vārdus kā no automāta berošā: "Nē. Ezoterikas mums nav."
Man jau sen patīk "Polaris" grāmatnīca. Es pat īsti nezināju kāpēc. Tagad saprotu un brīnos, kā nebiju to pamanījis agrāk. Grāmatas meklējot, nav rokas gar mēsliem jāsmērē.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|