PZ Maijers (2009. gada 10. maijā)
http://scienceblogs.com/pharyngula/2009/05/elephants_wings.php

Reiz sen senos laikos, četri akli vīri gāja caur mežu un uzdūrās zilonim.

Mo, kurš atradās priekšgalā, satvēra snuķi. “Tas ir tausteklis,” viņš teica. “Es domāju, ka esam atraduši milzīgu astoņkāji!”

Lerijs ieskrēja ziloņa sānos. “Tā ir siena,” viņš teica. “Liela, saraina siena.”

Kērlijs, stāvot ziloņa aizmugurē, pieskārās astei. “Nav par ko satraukties, tas nav nekas vairāk par virves gabalu.”

Īgletošs kavēklī, kam viņi bija uzdūrušies, saskatīja iespēju atsēsties koka ēnā un atpūsties. “Izsverot visus apstākļus,” viņš teica, “mans viedoklis ir šāds – lai kas tas būtu, tam ir spalvas. Skaistas, visās varavīksnes krāsās zaigojošas, spalvas.”
( Turpinājums )

Tags: alegorija, filozofija, gudrie un zilonis, pz maijers, reliģija, tulkojums, zinātne