Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - *Jāņu naktī viss notiek netīšām* /Līgo'08 atklāsme/ [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

*Jāņu naktī viss notiek netīšām* /Līgo'08 atklāsme/ [Jun. 27th, 2009|12:50 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , , , ]
[Current Mood |'pissed off']
[Current Music |muse - invincible]

'Have you ever thought about how fragile they all are? How many bad things there are that can happen to a mortal?'

/Stephenie Meyer 'Midnight Sun' (partial draft)/



- People are dying, Alfred. What would you have me do?
- Endure...

/ m/f 'The Dark Knight'/



* * *



Neskatoties uz brāļa vājo un mokpilno balsi, es biju mierīgs, kad noliku klausuli. Es noskūpstīju sievu uz vaiga un teicu, ka drīz būšu atpakaļ. Es nebiju dzēris daudz, bet viņa, saprotams, uztraucās par manām braukšanas spējām. Es teicu, ka tie ir tikai nieka 30 km turklāt tādā agrumā ceļi vēl būs tukši. [bija apmēram desmit vakarā, lielākā daļa tik ap šo laiku sāka svinēt].
Īsto pļavu es atradu ātri, kā nekā - bērnībā te paadījām ne vienu vien Jāņu nakti. Es izkāpu no mašīnas. Divas jaunkundzes tā ap 25 sēdēja pie uguskura un atgaiņājās no odiem, bet vīru nebija nekur tuvumā. Es apjautājos par brāli. Šīs izskatījās nobijušās un teica, ka visi pārējie esot nokāpuši līdz upei, bet Līga [tā acīmredzot sauca vienu no meitenēm] te esot izmežģījusi potīti un nevarot paiet, es apsveicu viņu svētkos un devos lejā pa labi pazīstamo taciņu. Šeit uz šīs šaurās patumšās smilšu strēles mani sāka ķert panika. Es pieliku soli.
Drīz es izdzirdēju straumes čaloņu un iereibušu vīru kliedzienus.. un kkaut ko vēl.. tādu kā stenēšanu.. Mana sirds apstājās, kad atpazinu brāļa zemo tembru. Mana galva kļuva skaidra kā stikliņš. Sāku skriet, nokritu, piecēlos un skrēju tālāk.. Šķita, ka celis asiņo, bet nebija laika paskaīties lejup. Es izskrēju krastā. Trīs vīri stāvēja ar mugurām pret mani un smējās, bet bišku patālāk viens ļoti iedzēris bifelis atspārdīja [literāri] mana brāļa kaulaino ķermeni. Aivis bija viss sarāvies un asiņoja. Viņš kliedza aiz sāpēm, izskatījās, ka viņam ir salaustas pāris ribas, seja asiņu un laustā deguna dēļ bija neatpazīstama, bet es zināju, ka tas ir viņš. Es pazinu viņu jau 37 gadus.. Manān acīm priekšā uzgūlās sarkana migla, es nedomājot metos virsū milzīgajam pāridarītājam. Viņa sitieni bija trāpīgāki par manējiem [es biju atmetis sportam ar roku vēl studenta gados, tāpēc nebiju īpaši izveicīgs]. Es sajutu, kā mans žoklis izkustas no ierastās vietas. Viens no 'skatītājiem' saprata, ka arī man ir lemts zaidēt šo kauju. Viņš mēģināja iejaukties un pārējie viņam pievienojās. Milzonis vēl reizes četras iespārdīja Aivim vēderā un pa seju, aizgriezās un nozuda krūmos. Es aizrāpoju līdz brālim. Viņš vēl elpoja, bet nereaģēja uz maniem jautājumiem. Es saņēmos piecēlos un izsaucu ātros, pats es neņēmos viņu kustināt, tāpēc man bija jātiek līdz savai mašīnai vismaz, lai rādītu dakteriem ceļu.. man bija bail atstāt Aivi, bet es izdomāju, ka tas būs viņa paša labā. [vsp šaubos, ka biju spējīgs jelko tonakt izdomāt. Mana sirds dauzījās tik ļoti, ka nedzirdēju pusi no sevis teiktā].

* * *



Aivis nomira vakar no rīta. Divas dienas viņš pavadīja komā. Es tiku vaļā ar salauztu roku un izsistu žokli.
Es īsti nezinu, kā dēļ Aivis vsp iesaistījās tanī kautiņā. No tā, ko es sapratu iz tās 2 minūšu garās telefona sarunas, var izsecināt, ka Milzonis esot Aivja kaimiņš, kurš dzērumā esot izteicis savas greizsirdības aizdomas, jo, redz, viņa sieva esot pārāk labi par Aivi izteikusies. Muļķīgi.. Sanāk, ka mans bračka mira tādēļ, ka pāris reizes aizveda jauno dāmu līdz darbam un atpakaļ [viņu darbavietas šķīra nū.. kvartāli trīs.. protams, viņi runājās, protams, viņi sadraudzējās..] Nepamatoti.. muļķīgi.. stulbi..
Aivim ir līgava. Viņi ļoti mīl viens otru, bet viņa tagad ir darba darīšanās Lietuvā.
Es viņai šodien zvanīju..
Briesmīgi..

* * *



PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA KAITĒ JŪSU VESELĪBAI!

/rakstīts uz katras alkohola reklāmas/

LinkLeave a comment