Dīvaini vērot, un izjust nepiederību, neiederību. Nemeklēt vainīgos, jo tikai viens vainīgs...

Pienāk mirklis kad vairs nesapņo par mīlestību mūža garumā, bet par cilvēcību, mērenu labestību mūža garumā...

Vēl saule sildīt spēj'

Un mēness naktīs miesu saldē

Vēl cilvēcības paliekas uz ielas bruģa

Par trūdiem pārvēršas...

"Tear Away"

I'm tearing away
Pieces are falling I can't seem to make them stay
You run away
Faster and faster you can't seem to get away
Break
Hope there's a reason
For questions unanswered I just don't see everything
Yes I'm inside you
Tell me how does it feel to feel like this
Just like I do
I don't care about anyone else but me
I don't care about anyone
Do I really want this
Sometimes I scare myself I just can't let it go
Can you believe it
Everything happens for reasons I just don't know
I don't care about anyone else but me
I don't care about anyone
I don't care about anyone else but me
I don't care about anyone or anything but me
God damn I love me
I don't care about anyone else but me
I don't care about anyone
I don't care about anyone else but me
I don't care about anyone or anything
I don't care about anyone else but me
I don't care about anyone

/DROWNING POOL/

piedziedājums...

Raugies aukstāk

Raugies pretī laternām

Uz ielas stūra klusām

Tās līdzīgi kā vilšanās

Vien vilšanās

Par zvaigznēm debesīs

Raugies draugs pret zvaigzni vienīgo

Kas tevi vienaldzīgi silda

Sēj māņus dvēselē

Un ilūzijās prātu nogremdē

Raugies draugs, lūk, soliņš ielas vidū stāv

Kur mīlētāji sēž

Tie skūpstus dāvā

Līdz tiem ilūziju sniedz

Bet neraudi

Mums ielas malā

Vēl ietves kante vēlēta

Kur piemesties un sāpes

Līdz lietus ūdeņiem

Pa notekām uz jūru pludināt

Kā bērnība

No avīžu skrandām

Un basām kājām

Sapņu kuģus pludināmām

Pat tavās bālās nāves acīs

Tik vien kā balti kauli saulē

Miers

nenolijis lietus

runāt ar mani nāk

par nebijušu sapni

par to kas aizgājis

kluss sniegs pār galvu manu

par mieru dzied

kuru nes līdz

aukstā nāves dvesma

nemiers par mieru stāsta

dvēselē sapni lej,

lai cerība nepagaistu

lai sāpētu mūžīgi

kluss miers

ar lietu rudenīgo

caur aizvērtu logu ienāk

apsedz un silda

ar vientulības elpu

nogurusi ēna līdz skriet

aizlien aiz mākoņiem

noguris cilvēks mīlēt

...

Mēs pārņemti viens ar otru

Mēs auksti un salti

Viens pret otru

Tik smaidam lai saldētu

Viens otru

Un izsmietu klusi

Lai nesāpētu..

melns mākonis lēni slīd

zem mākoņa klusi

miroņi slīd

pret sauli tālo

cerībā dzīvot

cerībā cerību gūt...

Maigs nāves glāsts

Un acis ciet

Tik atmiņās vēl mirgo

Par ielas meitām lētajām

Par krogiem smagu dvašu

Par naktīm miglas reibumā

Un zvaigznēm rudenī...

Atnāca ziema augstiem glāstiem

Skāva augstām rokām

Ieceļot klēpī dvēseli mirušo

Aiznesa līdz uz klusumu...

Viņš nolieca galvu sava ķermeņa priekšā kurš izturēja tik daudz pienākumu, stundu, kuras tika pavadītas darbā, bet nespēja pieņemt prātu, jo tas neprata novērtēt materiālo ieguvumu salīdzinot par trulumu, kurā iedzīvojās!

Dažreiz zūd robeža starp mēģinājumu aizmirst, nedomāt un sevis noliegšanu, ziedošanos kam bezjēdzīgam, kam ir tikai materiālais labums, īslaicīgs.

Ko es gribu Jums pateikt?

dzīvība no cerības...

pielaiko zārku draugs

nav laika vairs atlicis daudz

viss jāpaspēj laicīgi

īss mirklis dzīvei dots

vēl īsāks atvadām...

Viskijs negarš ne velna

Tik susla dienišķā!

Sieviete nedzird!

Bet varbūt,

Tik izliekas tāla...

Kā iet? Ko dariet? Cik asaru veltu esat zemei devuši? Sāpes ir mūžīgas? Darbs nebeidzams? Dzīve bezjēdzīgi vienmuļa? Mīļotais (-tā) jau kuro nakti piedāvā vienu un to pašu mīlēšanās veidu, bet Jums sāp galva? Vakariņas no papīra traukiem, kurus var nopirkāt reizē ar ķīniešu ēdienu, kurš negaršo ne velna, bet parodoties mājās virtuve liekas smaga? Piektdienu tusiņi un sestdienu paģiras sen jau vairs nesniedz to morālo gandarījumu kā kādreiz? Pat grāmatās izlasītais neraisa ilūzijas, tikai ļauj aptvert dzīves tukšumu?

Apsveicu....:)