Vienacis viskijs ar mani sarunājas

Neraudiet par mani

Neskūpstiet aukstos kaulus

Smejiet

Ir tak jautri

Pasaule griežas

Un vairs muļķi iemīlas

Gudrie tramvaju stūrē

Pa iebrauktām sliedēm

Pieturās, apstājas cienīgi

Paņem un izmet

Iekasē

Neizdod

Vientuļa mauka

Uz sliedēm

Cerībām sirdī

Aukstus riteņus sajust

Neraudiet par viņu

Smejieties

Dzīve ir jautra...

Sanāk, sanāk

Pie sapņu tirgoņa letes

Mirušo sapņus lēti var dabūt

Dzīvo kā dāvanu sniegs

Nav vērības tiem,

kuru tas varētu interesēt?

Kad badā aiz letes

Mirst tirgonis

fak nevaru parakstīt, viss šķērsām

prāts ar viskiju aizgājis

pie kuņģa ciemos

vien sirds palikusi vietā

tā maita jūt

un vēlas neiespējamo

tā cer uz sapni

nomodā

ko gribi tu?

Varbūt mieru un klusumu?

Lūdzu par rubli piecdesmit

To pārdošu

Smaids bez labsirdības

Pēdējais..

Pēdējais pieskāries

Pēdējais glāsts

Beidzamā elpa

Tad klusums un miers

Līdz tev cels plecos

Un nesīs

Pēdējā gaitā izvadīs

Tad guldīs

Pēdējo reiz

Un dziedās miega dziesmu tev

Pēdējo un pirmo reiz

Ar labunakti

Maigi salušas lūpas

Acīs kož..

Cietumnieks izslāpis pēc brīvības.. tā dvēsele mana...

Kropļi apskaujas

Gaužas asaras maisiņā krāj

Kā bērnībā mainās

Ar bombonku papīriņiem

Viss beidzies.

Klusums palicis viens

Sāpes?

Kam rūp, lai pakaras!

Izmisis bruģis smieklos slīgst

Nepazīts lietus krīt

Tev sejā ar skābes spēku

Iededzinot mūžības švīku

„Es gribu no tevis abortu...” (c) uzmini nu!?

Piebilst vairāk neko negribas pat...

Dzeltena lapa mirst, klusām līdz ar rīta salnu...

Tu strādā par daudz, par vēlu dodies mājās... Jā, bet kam tas rūp? Nav jau neviena pie kā steigties... Salkani vai ne? Un kas par to, šovakar tā jūtos..

Bezmiera miers

Vienaldzība pret aukstumu

Ledus skavas

Jā paldies, iet labi...

smieties vai raudāt,

vienalga,

cerības liekas

tik vien kā sāpes nodarošas,

plosošas un tik aicinošas

mīlestība lēta manta

bezcerīga nevajadzīga

Sapņi bezjēdzīgi

piepildoties sāp

tik Nāve sapnis kurš neviļ

Bet līdz tam vēl laiciņu smiesies

Par visu dievs tēvs un velns...

Dievs un velns vienā personā, nevis divi pretmeti, bet viens, vienkārši cilvēku nodalīts, lai būtu kam ticēt..

Pakārties virvē,

Iedzert strihnīnu

Vai varbūt vienkārši dzīvot?

Ieraudzīju draugos. Gribējās tev pateikt „čau", bet tad noturējos, kāpēc gan? Tāpat jau pirms diviem gadiem tapa pateikts, vienā sms... Tad, lai arī tā paliek, nerausti vecas rētas...

Jā un šodien, noraudzījos kā apsargs, tāds  vizuāli it kā pat inteliģents, ar brillēm, iesper aizmigušam bomzim, tā vienkārši garām ejot... Dīvaini...

Rudenīga maiguma klāta

Prostitūtas miesa

Baltos palagos

Guļa aizmigusi bērna miegā

Līdzās sapņiem manējiem..

Mazliet par maz

Lai iemīlētu

Mazliet par daudz

Lai garām ejot pārgulētu

Viss tāds patukšs

Tāds pakluss

Tik vienaldzīgi baiss

 Un rudenīgas lietavas

Sirdi uz izgāztuvi

Piepilsētas mežmalā

Aizskalo...

Dīvaini vērot, un izjust nepiederību, neiederību. Nemeklēt vainīgos, jo tikai viens vainīgs...