līdz mirklim, kad tu saproti, ka nu ir beigas...

(Reply to this) (Thread)

Ne vienmēr tās ir beigas, var arī iekšā kautkas salūzt, bet miesa turpina eksistēt..:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

& reizēm prāts turpina dzīvot, kad miesas vairs nav. Retorika.

Taču mums katram ir sava bezgalība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā diemžēl lai kā censtos dzīvot pēc noteikumiem, pēc pārliecības, pēc tā kas ir ieaudzināts mazotnē un etc... reti kuram tas izdodas...

Kā lai to bezgalību lai sasniedz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Noticot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ticība ir trausla lieta, kas vislabāk padodas bērnībā.. pieaugot mes mainam savu ticību pret kautko taustāmāku...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

& tur jau arī sākas visas probžas.
OK. zinu, ka ticot es ik pa brīdim nenormāli aplaužos, taču - es nezinu, kā varētu dzīvot savādāk. Jā, pēc tam sāp, pēc tam ir mieles, taču to visu atsver apziņa, ka neesmu gājusi pret savu sirdsapziņu.

(Reply to this) (Parent)

pati dzīve ir viens mirklis, salīdzinot ar Visumu. jo arī tam visam kādreiz pienāks beigas... Salīdzinot, tas pat nav mirklis, tik tā... kāda nojausma...ka varbūt, kaut kad, nav izslēgts, iespējams... reiz tu biji piedzimis... un bija arī šis mirklis, kad mēs nedaudz parunājām... par dzīves bezgalību

(Reply to this) (Thread)

Zini mani laikam maz satrauc laiks - vai tas ir tikai zipsnis uz visuma fona vai tomēr mirklis, vairāk kā šo mirkli nodzīvot tā, lai viss ko dzīve var sniegt tiek izbaudīts... Protams tikai to kas ir pieņemams...:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kur tu steidzies?... tas mirklis, ko sauc par dzīvi... ir tik garš

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Garš? Tā jau runājot...

(Reply to this) (Parent)

mmhmm..?

dziive ir bezdeliiga