& reizēm prāts turpina dzīvot, kad miesas vairs nav. Retorika.

Taču mums katram ir sava bezgalība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā diemžēl lai kā censtos dzīvot pēc noteikumiem, pēc pārliecības, pēc tā kas ir ieaudzināts mazotnē un etc... reti kuram tas izdodas...

Kā lai to bezgalību lai sasniedz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Noticot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ticība ir trausla lieta, kas vislabāk padodas bērnībā.. pieaugot mes mainam savu ticību pret kautko taustāmāku...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

& tur jau arī sākas visas probžas.
OK. zinu, ka ticot es ik pa brīdim nenormāli aplaužos, taču - es nezinu, kā varētu dzīvot savādāk. Jā, pēc tam sāp, pēc tam ir mieles, taču to visu atsver apziņa, ka neesmu gājusi pret savu sirdsapziņu.

(Reply to this) (Parent)