Šodiena atnāca, lai tā apskautu vienaldzību.

Ja tu spētu saskatīt to, ko redzu es...
+
Lai cik tas arī dīvaini neizklausītos manu iekšējo līdzsvaru atjauno Mr. Freeman multenes. Ļoti nomierina.

Virve meta līkločus mezglos līdz lustrai un tad atpakaļ līdz kaklam. Taburete ļodzījās nedaudz krakšķot no Grišas svara. Tad viņš nopūtās un novilka cilpu no sava kakla un grīda atkal mundri iečīkstējās no dzīvokļa īpašnieka svara. Cilpa lēnām šūpojās. Un saule spīdēja tai cauri tik ļoti, ka Griša būtu varējis zvērēt, ka tas ir kvēldiegs nevis viņa dzīves pēdējais pieturpunkts.

Kādu laiku ir jāpaklusē, lai saprastu to, kas ir jāpasaka. Mana klusēšana patlaban nu jau sāk atgādināt ignoranci. Man vienkārši ir apjukums un nogurums no lasīšanas, rakstīšanas un domāšanas.
+
Vispār filma Peaciful warrior iedava riktīgi pa galvu. Un es nezinu kā īsti būt. Īsāk sakot- I'm a mess.

Es domāju, ka viss ir mainījies, bet tad izrādījās, ka tas kas ir mainījies ir mainījies vēl vairāk vēl tālāk. Un nonācis pieturā "Atsvešinātība". Vairs nekādu emociju, tik dziļš remdenums un sirdī vēl blāvas dzirksteles uzspurdz, kuras arī ātri pagaist, tā tas bija pēc 5 h garās tikšanās ar, savulaik, liktenīgo sievieti.
+
Un mani uztrauc vairāk fakts, ka es jūtu vairāk žēluma un atsvešinātību nekā nepatiku vai naidu, jo tas liecina par zināmā mērā notrulināšanos un tiešā mērā atsvešināšanas. Jebkurā gadījumā divrezi vienā upē neiekāpsi.
+
Tas pats attiecas arī citu vēl jaukāku sievieti. Bet vismaz mani šajā sakarā pārņem miers par mūsu civilizētību un tomēr iejūtību vienam pret otru. Tik atklāti sen nebiju izrunājies- tik nezinu vai tas labi vai slikti priekš mana tēla, bet nu tas tā. Tā tas ir- dvēseļu radinieki nav paredzēti mūžīgai lietošanai un/vai paturēšanai.
+
Tik kņudina tāda sajūta, ka viņai viegli un mierīgi viss neklājas. Vismaz tik daudz cik man gribētos. Bet nekas laiks nāk un noliek visu pa vietām.
Un tur kaut ko darīt ir vai nu grūti vai muļķīgi.
+
Paldies dievam, ka man nav laika mašīnas un ka es nevaru iekāpt vienā un tajā pašā upē divreiz. Jo ja tā būtu, tad to sauktu par mūžību. Šausminošu mūžību.

Trūkums daudz vairāk dzeļ caur sirdi nekā maku. Tā ir tāda garīga padarīšana.
Tas ir kad dienas skrien un velkas reizē. Un tu attopies no rīta gultā viens, istabā viens un reizē arī dzīvē viens, kurā tevi ieskauj cilvēki un sejas, par kurām tu zini, ka tās spēs izteikt neko. Un ka šis nekas un attālinātības ikdiena tevi dzen aizvien lielākā izmisumā un vēlmē virāk un vairāk redzēt/piedzīvot/izdzīvot viņas smieklus, skatienus, glāstus.
Bet par spīti tam tu centies lasīt, atrast kaut kam jēgu, iet un vienkārši darīt, bet bez tā īpšā cilvēka tas vairs nav tas. Un viss tiek aizskalots ar bezrūpību un alkohola straumēm vai uzvelkot nepieejamības- skarbuma masku.
Un tā tu esi spiests noskatīties citu cilvēku dzīvēs- priekos un bēdās- nemaz īsti nezinot, ko viņa jūt, domā vai dara. Tā tu aizpeldi, ieslīgsti savā pasaulē it kā nevēlēdamies uzņemties risku un reizē arī sāpes par savu vēlmju (vismaz pagaidām) šķietamo neiespējamību.
+
Tāpēc tikai plauksta zin tās ilgas pieskaroties sejai, kuras tā izlej saldsērīgā ilgu izteiksmē. UN par ko tas viss? Tikai tāpēc vien, ka esi grēkojis un dzīve ved tevi tur, kur vēlies un reizē arī nevēlies būt. Dziļā vientulībā, kuru ieskauj slavas un panākumu oreols. Saprāts un kritiskums ir lielisks tikums vai dāvana, bet reizē arī ļoti sāpīga nasta un mūžīgi dzeļoša apziņa par savu sapņaino vēlmju neiespējamību.
+
Tamdēļ atliek tikai rakstīt vai klusēt, kas manuprāt ir teju tas pats. Par to, ka pietrūkst, iztrūkst un pastāv planetāra lieluma ilgas pēc... Nu, jā. Es ceru, ka viņa zina pati un ja nezini, tad tas ir tas pats, kas klusēt.

Mīlestība divreiz neatnāk

Mīlestība divreiz neatnāk,
Mīlestība mūžā ir tik viena,
Tā kā tava zārka smagais vāks,
Tā kā tava piedzimšanas diena.

Tā nav mīlestība, kura māk
Gadiem ķircināt un gadiem plosīt,
Mīlestība tā kā zibens nāk,
Atnāk balta, uzliesmo un nosit.

Tā mēs ejam, dienas dziest un aust,
Zibens šautrās ilgi spriegums krājas,
Zibens tavs un atkal tas nav tavs,
Uzliesmo tavs draugs un blakus gājējs.

Viens pēc otra sadeg smaidošie,
Zilā zibens trāpītie un ķertie,
Ejam tālāk, ejam gaidošie,
Zibens netrāpītie, nenospertie.
/Ziedonis Imants/

padomājiet par lāčiem
kas lidinās debesīs

par tādiem lāčiem kas nenolaižas
nevienu brīdi uz zemes šīs

padomājiet cik viegli
lāčiem ir debesīs

klāvs elsbergs

Šodien nosvinējām mana un 2 klasesbiedru jaunā projekta mājas lapas domēnaa nopirkšanu.
+
Cerēsim, ka viss tas neatspēlēsies man un manai ģimenei.
Vēl nav atvērta mājas lapa jo jāsamaksā par hostingu, bet mājas lapas nosaukums jau ir- www.iecavasprogress.lv tāpat arī pirmie mājs lapas dizaini.
+
Plānojam blogus un forumus, lai vietējiem ir kur izteikties arī anonīmi par problēmām. Tā teikt lai būtu kāds perēklītis pretēji viedoklim, ka pie mums, Iecavā, viss jau ir kārtībā.
+
Redzēju, 2 krītošas zvaigznes... tas noteikti ir uz labu.
Ak, jā- visas autortiesības ir uz manu vārdu!!! :D
+
Izvēle ir izdarīta. Tagad ir jāturpina tālāk.
________________________________________________________
Tāpat pa lielam izvēle ir izdarīta studiju jautājumos. Tikai tagad jādomā kā to visu pasniedz un noformē dzīvē.
- Lasu Statistics for dumies.
+ Par izjūtām nav ne laika, ne gribēšanas domāt- te omei jāpalīdz, te atkal ar kalsesbiedriem jāiedzer un jātais mājas lapa.
Ak, jā- rīt, tak uz festu jāšauj! Pīlādzis būs supers- JŪTU!
+
Šeit īsais manifests iecavasprogress.lv mājas lapai:


IECAVASPROGRESS.LV manifests.

1. Idejas ir cilvēces un progresa dzinējspēks.
2. „Iecavasprogress.lv” dzinējspēks ir Iecavas novada sabiedrība.
3. Interneta vietne ir paredzēts visa novada attīstībai.
4. Attīstība notiek caur viedokļu un darbu konkurenci.
5. Attīstība noved pie jaunām kvalitātēm un problēmām.
6. Mājas lapa ir vieta šo jauno apstākļu un problēmu izvērtēšanai un, ja iespējams, risināšanai.
7. "Iecavasprogress.lv" nebalstās uz indivīdu personiskajiem nodomiem, bet gan uz ideju kritisku izvērtēšanu.
8. Ideju kritiska izvērtēšana nozīmē pretējā viedokļa un personas cienīšanu.
9. Dažādu personu un viedokļu cienīšana stiprina un attīsta dažādību.
10. Dažādība tā ir demokrātija. Un demokrātija ir iespēju brīvība.

Par šīm vērtībām mēs iestājamies.

Vakardien pārrados mājās bišķi pālī- un parakstīju. Secinājums- lai dabūtu vairāk komentu ir vairāk jādzer!
+
VUHU!