Virve meta līkločus mezglos līdz lustrai un tad atpakaļ līdz kaklam. Taburete ļodzījās nedaudz krakšķot no Grišas svara. Tad viņš nopūtās un novilka cilpu no sava kakla un grīda atkal mundri iečīkstējās no dzīvokļa īpašnieka svara. Cilpa lēnām šūpojās. Un saule spīdēja tai cauri tik ļoti, ka Griša būtu varējis zvērēt, ka tas ir kvēldiegs nevis viņa dzīves pēdējais pieturpunkts.