Mana intrapersonālā komunikācija pamazām apsīkst.
Esmu tā teikt uz pagrimuma līnijas.
Esmu deģenerējies.
Deģenerāts. Rudens depresija- cik stulbi skan.
Bet patiesība. Gribas ko emocionāli uzmundrinošu. Man vajag jaunas baterijas. Jā, jā. Tieši man. KO lai vairāk saka??? NEzinu pat ar ko sākt.
Pēdējā laikā nevaru saņemties.
Arī rakstīšana tāda novārtā pamesta. Vēl viens pierādījums kāpēc es nevaru dzīvot Iecavā. Gribu prom. Godavārds. Prom.
Kāds nevēlas mani adoptēt. Apsolos būt labs... Nu, ja ne adoptēt, tad pieņemt pie sevis. Esmu strādīgs. Čakls. Gultā nečurāju. :D
Naktīs negaudoju. NEdzeru un nepīpēju. Esmu pieklājīgs.

Par politiku apsolos nerunāt... :)

Līdzšim secinājumi šādi par feminismu.
Feminisms kā visas pārējās ideoloģijas- tas ir vērību un uzskatu kopums- no ideju dzimšanas līdz to reālai īstenošanai iet tālu ceļu. Feminisma idejas jau tika paustas 18.gs. (atsevišķos darbos pat ātrāk), bet reāli kā ideoloģija tā aizsākās 1960. gados ASV. No pirmajiem centieniem līdz ideoloģijai- līdz reālām pārmaiņām sabiedrības uztverē, bija nepieciešami vairāk nekā 200 gadu.
Otrkārt, ja arī citās ideoloģijās pastāv idejas un uzskati par sieviešu un vīriešu vienlīdzību, (pirmie iedīgļi manāmi jau apgaismības laikā, kad radās uzskati, ka nākotnē tādai gadījuma rakstura iezīmei kā dzimums nebūs nekādas nozīmes)tad šādas idejas reālajā dzīvē ir otršķirīgas.
Pašos pamatos no feministu viedokļa visas pārējās ideoloģijas ir patriarhālas, līdz ar to sieviešu tiesību apspiedējas. Pat liberālisms.
Tātad liberālisms tomēr ir savā ziņa konservatīvs... interesanti.
Un treškārt. jā. Šādu jautājumu aktualizēšanās iespējama pateicoties tikai un vienīgi vīriešu īpatsvara samazināšanās dēļ I un II Pasaules kara.
Līdz ar to mēs nonākam pie tā, ka strādāt nav kam- sievietēm jāsāk to darīt. Ja jau dara tad, kāpēc mazāk saņem kā vīrieši kuri strādā utt. Lūk, arī sociālo, politisko, ekonomisko prasību pamats.


UN tāds vērojums no malas tikai vērojums no malas... pārdomu vērts.
Skaidri zināms, tas, ka vīrietis ir ģimenes galva. Vīrietim ir jābūt stipram. Zemapziņā tas nozīmē, ka viņam vajadzētu būt līderim, vadītājam, sargātājam. Vīrietim ir jāprot apgādāt un pasargāt sava sieviete. UN te rodas jautājums vai feministu ideja par sievietes vienlīdzību ar vīrieti nediskreditē pati sevi, ja skatāmies, ka vīrietim vajadzētu būt kaut nedaudz pārākam. Nu varbūt precīzi, bet uz to pusi.

Ej mājās!
Godmanis atskatās.
Ej mājās!
Marsietis paskatās.
Ej mājās!
Pilsoni!
Kurš no sava pienākuma atsakās.
Ej mājās!
Tautas kalp.
Tava uzticība- krāsmatās.
Ej mājās!
Skatīt postu-
Laukus atmatās.
Eja mājās!
TAUTA???
Še deputats no tevīm atkratās.
Ejiet mājās!
Pie mietpilsoniskas
Sēdēšanas pret TV mēsliem.
100 krēsliem nekā nevar padarīt.
Ejiet!
Jūs bērni gaida mājās.
Mēs paliksim zem klajas debess.
Lietū, vētrā, putenī.
Mūs pieminēs septītā gada rudenī.
Jūs un zagļi būsiet mājās.
Mēs!
Kliedzot galvas nenoliecot, stāvot kājās.

Rakstu par feminismu.

Interesanti.
Sievietes par sievietēm balso retāk.

Feminisms kā ideoloģija vispār ir ļoti interesants.
Nepastāv saites starpt privāto un publisko sfēru. Diez kā tas izpaužas???

Njā. Feminisms ir arī par vīriešiem... jā interesanti interesanti.
Ieraksties feminism google.com un ticu veiksmei. Jums jānonāk Wikipaediā kur maliņā ir jauki uzskaitīti visi subtype feminismam... Sick I say!!!
Tik daudz paveidi pat visām ideoloģijām kopā saskaitot nava.

Lūk, sievietes atbrīvojaties.
Tagad jaut tas ir therd wave kurš ir par vīriešu dominanses izbeigšanu jebkurā sfērā. Tas automātiski nozīmē patriārhālās ēras galu un atgriezšanos matriarhātā kurā mēs laimīgi dzīvojām vismaz kādus 10'000 gadus ļoti ļoti sen atpakaļ. Patriarhāts labākajā gadījumā pastāv tikai 4000 gadu. Nesaprotu par ko sievietēm uztraukties.
Vēl paciešaties 6000 gadus un tad valdat atkal jūs.

Nesen pamanīju, ka vēlme ko uzrakstīt apstājas pie tā, ka tu nezini ar ko sākt.
"Lūk, tā Gatiņ, Tu jau esi sācis"man saka intrakomunikatīvā persona. Man sevis tomēr mazliet žēl. Nu ne tīri tā žēl, ka būtu žēl, bet žēl ka esmu kaut ko zaudējis. Jūs jautāsiet, ko tad tādam jaunam, inteliģentam un apdāvinātam ir ko zaudēt. UN es teikšu jutekliskumu- nē ne tādu pienapuiku jutekliskumu, bet tādu saasināt, kā ar nazi notrītu, pasaules un dzīves sajūtu. Ja agrāk vēroju sīkumus- tos cilvēciskos sīkumus, tagad analizēju paskatoties vien- ko viņi ēd, pīpē dzer, valkā, ar ko runā, kā runā, caur kādu mob. objekts runā un varu izsecināt, kāds ir viņu aptuvenais uzskats par politiku, par ko balsoja pēdējās vēlēšanās, kā šis cilvēks uztver kaut kādas ziņas izejot no tā cik bieži un kādus mēdijus viņš patērē. Māku pastāstīt sīki un smalki- inteliģenti par vidējo latvieti, bet nemāku vairs par tiem sīkumiem runāt tā kā agrāk. Viss pārējais kas tagad to ir vistīrākā asprātītba vai ironizēšana- vai pat sarkasms izejot no manām zināšanām un uztveres. Neviļus sāku saprast, ka pamazām sāku teoretizēt par teorijām piem. par Marksa šķiru cīņu, kura beidzas bezšķiru sabiedrībā. Manuprāt, Markss pārsteidzās domājot par bezšķiru- un par to, ka strādnieki uzvarēs utt. Es uzskatu, ka šo... nu re- sāku runāt atkal par politikas teoriju. Nevienam tāpat izņemot politologus neinteresē. Ā par don- vēl žurnālistus, jo kaut kad taču ir kaut kas jāuzraksta par poltiku un tad faktiski viņu interese aprobežojas ar kāda politologa mob. nummura uzzināšanu. Starpcitu Ķarve kruts. Viņš mums iedeva Kalvīša mob. nr. zināmu apsvērumu dēļ nepublicēšu, bet ja nu kas tad vaicājat man individuāli.
Auseklītis Inc. izdos šādu grāmatu-"Complete Iditots Guide To Overseting LV government" Domāju būs plašs noiets. Pārsitīsim visas Roulingas un Ķēķus.

Ir 18. oktobra rīts un manas kājas raiti klapē vecrīgas bruģi. Galapunkts Saeima ar pieturu pie Pulvertorņa. Jutu, ka jo ātrāk skrienu, jo vairāk manī sāk nobriest un izpausties mazais Ernesto. Mazais revolucionārs. Satiekot pārējos sazvērniekus dodamie uz galveno epicentru. Visu Latvijas neapmierināto pilsoņu, piketētāju vai vienkārši aizkaitinātu cilvēku meku. Jēkaba ielu, precīzāk sakot, Saeimu un Frakciju māju. Iraugot pūli sirds sažņaudzās. Vai tiešām tas var būt? Es stāvu šeit. Un manās vēnās izspiežas pārliecība par "pareizo lietu". Jāsameklē vēl divi Čē biedri. Ainaro un Lienito. Sparaucos cauri pūlim līdz pat vidum. LIENITO roka uznirst kā roka no jūras dzīlēm. Es spraucos tālāk. Apkār cilvēki šķiet kā tādi politiski apātiski. POLITZOMBIJI!!! VISI atkārto vienu: ATLAIST SAEIMU! PAT cilvēki, kuri spraucās uz darbu, atkārtoja viņiem tobrīd neinteresējošo: ATLAIST SAEIMU! ES NOTURĒJOS PRETĪ. ES NEBIJU VIENS NO MASAS. MĒS NEBIJĀM daži no masas- MĒS BIJĀM MASA! MĒS BIJĀM TIE KAS VIRZĪJA. LIENITO UN Aināro kā arī manī mītošais mazais ERNESTO- mazais revolūcijas bērns, ka vēlāk Sv. Pēterito jau piezīmēja- ĪSTS REVOLUCIONĀRS AR SLAPJIEM LIETŪ IZMIRKUŠIEM MATIEM- TĀDS KURAM NAV KO ZAUDĒT. Un patiesi- ko gan vairāk vēl mēs varējām tobrīd zaudēt! Lija lietus bija vēss, bet agresīva pūļa jeb tautas gars silda. Un neaju tāpēc, ka KALVĪTIS CŪKA vai prasītu SAEIMAS ATLAIŠANU MĒS TUR GĀJĀM! Mēs bijām tur par visiem, kas pazemoti, par visiem kas aizskarti un mīdīti dubļos. Mēs bijām tur ar domu skaļi pateikt valdošajai elitei: PIETIKS ČAKARĒTIES! SĀCIET STRĀDĀT vai aizejiet ar labu. Es esmu gatavs atzīt savu kļūdu. Un tas bija mans pienākums būt tur pie Saeimas tieši pretī Saeimas ieejai un izdomāt konkrētus saukļus ar biedru palīdzību. Paldies Lienito Par IZMĒST KŪTI! Starpcitu mūsu sauklis TAUTA TURIES un "Nost ar korupciju", "ROKAS NOST NO LOSKUTOVA" ir iemūžināti arī masu mēdijos. ARĪ LIENITO BALSS VISS KAĻĀKĀ PAR VISĀM- ko es bez tevis darītu?
Stāvēšana lietū deva tikai papildus spēku un pārliecību cīņai. Pārliecību, ka es esmu normāls jo cilvēki daudzi vismaz tie daži tūkstoši domā tāpat kā es vai vismaz līdzīgi.
TAISNĪBAS STUDNA SITĪS! UN KATRA CŪKA TIKS UZDURTA UZ SAVA TEMĪDAS IESMA.
VIVA LA' REVOLUCIONE!!!

Atbilde uz jautājumu tiem cilvēkiem, kuri nesaprot kāpēc es nedzīvoju Rīgā:
Zināmā mērā šajā ziņā esmu liels egoists pat egomaniaks. Sargāju savu privāto (iekšējo pasauli). Nevēlos lai mana jau tā pārāk slimā fantāzija un aktīvā personas dalīšanās un, vissvarīgāk, ŠIZOFRĒNIJA nesāktu plaukt nekontrolējamos apmēros. Man pietiek ar faktu, ka es reizi nedēļā Rīgā satieku vismaz vienu pazīstamu cilvēku Rīgā nedzīvojot. Tāpēc, pēdējā laikā mani sāk pārņemt sajuta, ka visa apkārtējā pasaule pamazām pārceļas uz dzīvi Rīgā līdz ar mani lai gan es Rīgā nedzīvoju. Rīgai taču ir JĀBUT LIELAI!!! Pat no futobla treniņa nevaru vairs bez pazīšanās aizbraukt līdz autenei. Protams, es ļoti grēkotu, ja neteiktu, ka šī pazīšanās ir ļoti patīkama. Taču zināmā mērā tas manī raisa mizlīgu šizofrēnijas vilni un vēlmi noskaidrot vai šis cilvēks, kurš atrodas manā priekšā ir īsts vai tikai mans dzīvās fantāzijas auglis. Palūdzu Norai iekniebt rokā. Es vispār pieņemu, ka arī halucinācijas ir spējīgas iekniebt spēcīgi- smadzenes ir spējīgas arī simulēt sāpes, taču stāsts par DEPO likās visai ticams. Un tad es padomāju, ka mana slimā fantāzija kaut ko tik patīkamu un normālu nespētu izveidot tāpēc nomierināju sevi un savu pārsteigumu. Centos neizrādīt pārsteigumu- protams man tas neizdevās, kā jau vienmēr, un vienkārši parunājos.
Galu galā ja tā būtu bijusi halucinācija gan jau kāds man aizrādītu faktu, ka sarunājos ar zilu gaisu. Vai kaut kā tā dīvaini-nicinoši paskatītos uz mani.
Tāpēc es nedzīvoju RĪGĀ. Man patīk būt nezināmajam x vai y vienkārši iet un nesveicināties ar cilvēkiem, bet tomēr viņus paslepus nopētīt. Jelgavā vairs šādi varinati zināmu apstākļu dēļ nav iespējami kur nu vēl Iecavā.
Rudens ir normāls. Normāla parādība. MHM.

P.S. Atļauju jums mani nepazīt.

Čuči saldi manā maikā.
Miegapele-
Brauks pie tevis
Klusi savā tarataikā

Čuči saldi
Salmu gultā-
Sāpes nedzimst
Lidojošā amorbultā.

Čuči saldi
Mīkstos sapņos
Mīlestību-
Tālums sakņos.

Čuči saldi
Manā maikā
Es jau braucu
Miegapeles tarataikā.

Nesen atradu savu garīgo veidolu mafinos. NU ziniet tos mazos kēksiņus.
MacMafins.
Un man pie kājas, ka tur ir kaut kādas E vielas! Šī ir mana dzīve. Manā vietā neviens cits nemirs.
Konferencē elpoju Kalvītim pakausī. Bija liels kārdinājums pamēģināt ietriekt pildspalvu viņa gaļīgajā kaklā, pat neskatoties uz to, ka blakus sēdēja apsargi.
Ziniet ir jau tāda paklusēt gribēšana. It īpaši, ja pats esi tam visam tik tuvu. Nezinu vai aicināt tautu uz ielām revolūciju taisīt ir jēga. Man šķiet latvietim atņemot pēdējo kreklu viņš tik un tā nīgri sēdēs un pukosies uz sevi par paša nevarību. Mēs esam garīgi slimi. Tas ir FAKTS. Lielākais vairums pūstoši no iekšas. Man žēl, ka vairumam cilvēku iekš LV nav nekādas vai ir ļoti minimāla un virspusēja izpratne par to, ko nozīmē ētika politikā, pati politika kā tāda un galu galā, ko nozīmē vārds "normāli dzīvot". Lielākajā daļā cilvēku "skaistuma" nemaz nav. Ne jau fiziska, bet tāda dvēseliska un emocionāla.

Daži piedzimst diženi, cietiem par tādiem ir jākļūst.

Debesis bezjēdzīgi tukšas. (Tiesa gan- no loga veroties) Kā tukšais rīts un gulta. Spogulī citu neko nerāda kā vien nožēlojamu stulbuma izpausmi miegainā cilvēkā. (Televizorā tas pats tikai „nožēlojamu stulbuma izpausmi miegainā cilvēkā” nomaina nožēlojama stulbuma izpausme pārsteigtā cilvēkā ar: a) izvalbītām acīm vai b) eksaltētu runas manieri- jeb vienkārši pārraides vadītājā vai cilvēkā, kurš programmu ir ierunājis. )
Tāds ir rīts pēc viņas. Tāds ir rīts un atlikusī diena bez „viņas”.
Rožainie sapņi cep vistas stilbiņus, rij un aptaukojas, līdz riebumam, un pārsprāgst no kauna.
Ābeles bombardē asfaltu cerībā cilvēkiem atkarot zemi.
Sazvērestības plāns (pirmais).
Ar parazītu palīdzību apsēst, kādu visai potenciālu, jaunu zinātnieku un padarīt to par savas propagandas galveno ruporu un instrumentu mērķu sasniegšanai.
Paverdzināšanas plāns- nokrists uz galvas kādam aizmigušam zinātniekam, to apdullinot, pēc tam iemitinot tajā parazītu. Vēlāk paust abstraktas teorijas par gravitācijas likumu. Tādējādi ietekmējot vispārējo cilvēces attīstību ar mērķi, lai cilvēki izgudrotu daudz izsmalcinātākus, efektīvākus mehānismus un veidus sevis izskaušanai.
Ar gravitācijas teorijas palīdzību tiek sagatavota augsne turpmākai darbībai.
Ar krītošu ābolu palīdzību tiek radītas vairākas negatīvas sekas.
Faktors A. Fiziskie zaudējumi. Pirmā īstenošanas stratēģija „Nāvējošais ābols”.
Āboliem krītot, tie trāpa subjektiem. Tādējādi tos traumējot. Kā arī krītot pret zemi saskaņa ar gravitācijas likumu tie triecas pret to un laimīgā kārtā šķīst, pēc tam uz kuriem varētu paklupt cilvēku rases pārstāvji un gūt fiziskus bojājumus vai radīt letālas sekas. Kā arī nav izslēgta iespējamība vienkārši paklupt uz āboliem.
Otrā īstenošanas stratēģija „Fatal apple force”
Ar ābolu palīdzību tiek veikti sekojoši soļi. Pirmkārt, tiek pagatavots ābolu vīns- kalvadoss, ar kura palīdzību cilvēki apreibinās un zaudē modrību. Otrkārt, āboli ar mūsu jau iepriekš radīto „gravitācijas” spēku triecas pret zemi un rada asfaltā un zemes virsējās garozās caurumus. Šeit saskatāmi īstermiņa un ilgtermiņa iespējas. Īstermiņa iespējas- ābolu radītie asfalta caurumi un kalvadosa reibuma veiksmīgā apvienojumā cilvēki rada letālus ceļu satiksmes negadījumus vai materiālus zaudējumus (Skatīt Faktors B).
Ilgtermiņā bombardējot zemes virsējo kārtu izveidot dziļākas bedres, aizas un ieplakas, caur kurām varētu izplūst magma vai varētu veidoties jauni vulkāni. Kuriem pie sinhronas izviršanas cilvēce aizietu bojā.
Faktors B. Radīt finansiālus zaudējumus. Apzinoties lielo risku ceļu satiksmes negadījumos radīt kā fiziskus tā finansiālus zaudējumus. Ar savu mazskaitlīgo, bet efektīvo parazītu palīdzību iefiltrēties Valdībā un Veselības ministrijā. Radīt nelabvēlīgu ekonomisko vidi cilvēkiem, neapkarojot samilzušās politiskās un ekonomiskās problēmas. Necelt algas, bet celt cenas, necīnīties ar inflāciju un devalvēt latu, kā arī celt medicīnas izdevumu izmaksas, ar nodomu sabiedrību novestu līdz totālam nabadzības līmenim, kā arī, lai palielinātu letālo gadījumu skaitu pēc cilvēku uzņemšanas slimnīcās.
Vispārējais mērķis: radīt vispārēju haosu un nekārtību valstī, kas tālāk domino efekta rezultātā turpinātos jau kā neatkarīgs process, kurš eventuāli novestu pie sabiedrības entropijas.
Informācija saņemta noklausoties sarunas. Avoti nezināmi.

P.s. Gulbji "lido" Daugavā.