Līdzšim secinājumi šādi par feminismu.
Feminisms kā visas pārējās ideoloģijas- tas ir vērību un uzskatu kopums- no ideju dzimšanas līdz to reālai īstenošanai iet tālu ceļu. Feminisma idejas jau tika paustas 18.gs. (atsevišķos darbos pat ātrāk), bet reāli kā ideoloģija tā aizsākās 1960. gados ASV. No pirmajiem centieniem līdz ideoloģijai- līdz reālām pārmaiņām sabiedrības uztverē, bija nepieciešami vairāk nekā 200 gadu.
Otrkārt, ja arī citās ideoloģijās pastāv idejas un uzskati par sieviešu un vīriešu vienlīdzību, (pirmie iedīgļi manāmi jau apgaismības laikā, kad radās uzskati, ka nākotnē tādai gadījuma rakstura iezīmei kā dzimums nebūs nekādas nozīmes)tad šādas idejas reālajā dzīvē ir otršķirīgas.
Pašos pamatos no feministu viedokļa visas pārējās ideoloģijas ir patriarhālas, līdz ar to sieviešu tiesību apspiedējas. Pat liberālisms.
Tātad liberālisms tomēr ir savā ziņa konservatīvs... interesanti.
Un treškārt. jā. Šādu jautājumu aktualizēšanās iespējama pateicoties tikai un vienīgi vīriešu īpatsvara samazināšanās dēļ I un II Pasaules kara.
Līdz ar to mēs nonākam pie tā, ka strādāt nav kam- sievietēm jāsāk to darīt. Ja jau dara tad, kāpēc mazāk saņem kā vīrieši kuri strādā utt. Lūk, arī sociālo, politisko, ekonomisko prasību pamats.


UN tāds vērojums no malas tikai vērojums no malas... pārdomu vērts.
Skaidri zināms, tas, ka vīrietis ir ģimenes galva. Vīrietim ir jābūt stipram. Zemapziņā tas nozīmē, ka viņam vajadzētu būt līderim, vadītājam, sargātājam. Vīrietim ir jāprot apgādāt un pasargāt sava sieviete. UN te rodas jautājums vai feministu ideja par sievietes vienlīdzību ar vīrieti nediskreditē pati sevi, ja skatāmies, ka vīrietim vajadzētu būt kaut nedaudz pārākam. Nu varbūt precīzi, bet uz to pusi.