atkal cukura periods. Atkal uzsēdusies. Bezgala piekususi, bet nevaru nosēdēt, vajag stimulāciju, bet ne domāt. Patērēt kā benzīnu, liet pa vienu ausi iekšā, iegriezt turbīnas, pa otru ārā.

brīžiem pārstimulēta, brīžiem pārgarlaikota. Un, kad garlaikota, vienalga kasos & knibinos, un, kad gana pamodusies, vienalga blenžu sienā. Nekas jauns. Tikai, kopš terapeite pasūtīja neirodiv. virzienā, ieguvu dažus jaunus terminus, ar kuriem operēt.

(Reply to this) (Thread)

Laipni lūgti klubiņā, I guess xD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

klubiņš, kura dalībnieki panes tikai katrs savus individuālos iestatījumus, ir klubiņš? hahah vēl pie sevis nosmēju, ka ne par velti tā ir diverģence, iedomājos diverģējošu virkni (neatceros, vai tam ir latviskāks nosaukums), kurā elementi attālinās, izšķīst un aizlido izplatījumā. Man labāk patīk punkta (datum) maindsets. Rindiņa datubāzē. Punkts n dimensiju telpā, kura kopēja visiem, un katra dimensija ne mazāk svarīga, katrs punkts raksturojams ar tieši n mainīgajiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pamata ideja, ideālā gadījumā, ir tāda, ka atšķirības no citiem veicina empātiju. Jo būt vienīgajam/ai saprātīgajam/ai cilvēku pūlī ir ļoti mugurkaulu stiprinoša ideja. Pie tā pierod vai arī žēlojas internetā par vientulību (nav laikam Tavs vai mans gadījums).

ASV/UK cilvēki neirodiverģenci ir tiktāl paplašinājuši, ka uzskata, ka 20% ir neirodiverģenti. Pēc šī kanāla nosaukuma

https://www.youtube.com/@hidden20charity

Piekrītu pārdomām par diverģenci - diverģēt var līdz totāli citām vērtībām dzīvē, taču ēdiens/pajumte un komunālie ir vajadzīgi gandrīz visiem.

Kā var cilvēku raksturot ar tieši n mainīgajiem? Jo ir būtiskās un nebūtiskās pazīmes.

Man pašam caurmēra, pūļa cilvēki šķiet ļoti garlaicīgi, taču zinātne, grāmatas interesantas. Katram kaut kas var sagādāt laimi, un, kamēr tas netraucē citiem, tas ir fantastiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kuras ir nebūtiskas pazīmes? Ja var izdomāt pazīmi, tad var katru cilvēku pēc tās raksturot kaut kādā skalā. Tipa ir pazīmes, kas vieniem pienākas, citiem nē? Izsaka ar nulli un viss, tam jau nulle domāta. Ehh man likās, ka punkts n dimensiju telpā visu izteiks. Nemāku paskaidrot

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sarežģīti. Absolūti skatoties, nav nebūtisku pazīmju.

Taču, piemēram, ja runājam par neirodiverģenci. Tās rašanos diez vai ir ietekmējis tas, ka cilvēks ir dzimis Latvijā. Te nav bagāta valsts, taču nav arī Āfrikas džungļi.

Tās rašanos ietekmē gēni, mammas veselības stāvoklis bērnu ieņemot un iznēsājot, vai arī, ja tā ir veidojusies dzīves laikā - kādi ārēji apstākļi kā trauma, ķīmisks piesārņojums u.c. faktori.

Īsāk sakot, ja Tu ietu uz psihoanalīzi, psihoterapeits nesāktu ar to, kurā pilsētā Tu esi dzimusi. Sāktu ar jautājumiem par Tavu vecāku un vecvecāku gēniem, slimībām, vai ģimenei bija nauda vitamīniem. (Man reāli 90-tajos gados trūka naudas kvalitatīvam ēdienam).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(kaut kā dusmīgi sanāca atbildēt, bet to es pati sev, ka nemāku izskaidrot)

pārējo ar negribu komentēt. Tas velk uz "slimības" skatījumu, kam negribas piekrist.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, viss ok. Tev taču neviens nav licis būt par pasniedzēju.

Es saprotu Tavu domu gājienu par n-dimensiju kubu ar punktu tajā. Man tikai šķiet, ka tas atgādina transhumānistu vēlmi cilvēku sadalīt pa nullītēm un vieniniekiem un uztaisīt digitālo dubultnieku. Tāpēc es neticu, ka ir iespējams tā definēt cilvēku. Ir kvalitatīvie un kvantitatīvie dati. Es ceru, ka cilvēkā pietiks tik daudz nekvantificējamu datu, ka cilvēki paši sev šķitīs brīnums arī nākotnē. (Varbūt naivi)

Es neredzu tur slimību, tikai resursu trūkumu. Tāpat kā augiem vajag minerālvielas, psihologi ir izpētījuši, ko vajag standarta bērnam, lai veidotos relatīvi veselīga psihe. Ja kāds ir ar veselu psihi, pat ja ir trūcis daudz kā, labi.

Mana slimības definīcija izriet no solipsisma lielā mērā. Tikai cilvēks ir tiesīgs par sevi pateikt, ka ir slims. Neviens cits viņa ķermeni un psihi nepazīst, lai spētu tā pateikt. Slimība nozīmē, ka cilvēks grib kaut ko izdarīt savā dzīvē, bet nevar, jo trūkst kaut kā.

Skaidrs, ka ir DSM-5 un citi priekšraksti, taču viens ir medicīna, otrs ir filozofija par dzīvesmākslu (Lebenskunst).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

negalvoju, ka cilvēku var definēt pēc n pazīmēm, bet gan raksturot. Un pazīmēm nav jābūt binārām. Kvantitatīvajām racionāls skaitlis, kvalitatīvajām kaut vai kategorija no bezgalīga saraksta. Ehh te runā datu zinātniece manī. Es tur vispār nedomāju par slimībām vai cēloņiem, tikai novēroju novietojumu telpā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, raksturot jau ir labi. Tāpat kā iegūt jaunus datus par sevi.

To laikam es arī gribēju pateikt pirmajā komentārā. Ka būšana neirodiverģences iedaļā ir virziens, kurā rakt. Un ir labi, ja ir kaut vai norāde.

(Reply to this) (Parent)

kas tur tik īpašs, nez. Tāpat ikviens pēc noklusējuma aTšĶiRīgs, nevis es atšķirīgāka.