snie · ka

grupā nē, bet dažādās konfigurācijās dažādos virzienos gan (folklora, orķestri, stabilākas un nestabilākas kompānijas vienkārši improvizācijai). Ir bijis, ka iekšējās nesaskaņas izgāž labu koncerta piedāvājumu. Ir bijis, ka sakašķējamies, bet koncerts tāpat jānospēlē - savācamies un sanāk pārsteidzoši forši. Ir bijis, ka spēlējam pieciem klausītājiem - bet ne jau tāpēc sliktāk. Ir bijis, ka laba kompānija pašķīst, jo kādam "es es es" ir aizkorķējis ausis. Visādi triviāli knišļi.

pagaidām sev iesperu par disciplīnu un apzinātu klātbūtni. Tam "jārada!" nav jābūt nekam grandiozam. To sajūtu var pieslēgt, piemēram, kursa darba rakstīšanai, haha (vismaz tā es sev cenšos ieborēt).

Mjā, nu es neesmu pārāk ziņkārīgs cilvēks, taču kontekstam man laikam tomēr derētu zināt, kādu instrumentu/s Tu spēlē?

Jo citādi es pārāk uzkrītoši saskatu līdzību ar savu paziņu/draugu trombonistu, kuram principā patīk iet uz koncertiem, viņš tos ļoti gaida. Taču viņu var saprast - pietiekami daudzi gadi pūtēju orķestrī Rīga nospēlēti.

Šobrīd tieši rakstu kursa darbu :D Veiksmīgi izdomāju, ka nopirkšu sev jaunu datorspēli un ļaušu sev spēlēt 1-2 stundas pēc katra gabaliņa, ko pierakstu klāt kursa darbam. Taču man rakstās ātri, pētīt un rakt man patīk.

Tas, kur vajadzētu disciplīnu, ir fizioterapeites vingrojumi.

spēlēju visu ko, pārsvarā stīgu instrumentus. Nepatīk pārāk par sevi stāstīt hehe piekusu, pietiek