 |
|
|
|
|
|
|
 |
From: ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) skuka |
Date: February 19th, 2004 - 08:51 am |
| (Link) |
|
Jā, Tu esi mūsdienīgs, es dzīvoju romantisma laikmetā:)
Bet, galu galā, tas bija tikai sapnis.
Un mana mamma 20 gadus strādāja tuberkulozes dispanserā Ernestīnes ielā par medmāsu, un naktīs, tā, lai citi slimnieki nedzird, atsevišķā palātā nomirušos ietina palagā un stīvēja lejā pa trepēm uz mazo morgu, kurš atradās pagrabā. Miroņi ir smagi.
-Bums, bums, bums, - sitas galva pa trepēm. Vai kā nu tur bija Vinnijam Pūkam.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
From: skuka |
Date: February 19th, 2004 - 09:01 am |
| (Link) |
|
Un vēl manai mammai bija jānogaršo visi ēdieni, ko deva slimniekiem. Neba, vai nav saindēti, bet vai ir gana labi. Un es arī mēdzu nogaršot. Vislabākais bija rauga dzērsiens, to uzksatīja par īpaši veselīgu, un man arī mājās tādu taisīja, jo biju slimīgs bērns. Izskatījās riebīgs, bet garšoja ļoti. Liek krūzē karoti rauga, apber ar cukuru, noliek siltā vietā, lai uzrūgst. Un tad sajauc ar ābolu sulu.
Bet tēvam pēc Sibīrijas atvērās kaverna, tur aukstumā šī, maita, nelika par sevi zināt. Un Rīgā viņu operēja, un pēc tam daudzus gadus viņš periodiski dažus mēnešus pavadīja sanatorijās. Tās nebija tādas kā Šveicē, un arī par kaislībām es neko nezinu, bet viņš lasīja meža zemenītes un sūtīja man uz māju mazos, paša pītos groziņos. Un vēl viņi dziedāja korī.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
Previous