Un vēl manai mammai bija jānogaršo visi ēdieni, ko deva slimniekiem. Neba, vai nav saindēti, bet vai ir gana labi. Un es arī mēdzu nogaršot. Vislabākais bija rauga dzērsiens, to uzksatīja par īpaši veselīgu, un man arī mājās tādu taisīja, jo biju slimīgs bērns. Izskatījās riebīgs, bet garšoja ļoti. Liek krūzē karoti rauga, apber ar cukuru, noliek siltā vietā, lai uzrūgst. Un tad sajauc ar ābolu sulu.
Bet tēvam pēc Sibīrijas atvērās kaverna, tur aukstumā šī, maita, nelika par sevi zināt. Un Rīgā viņu operēja, un pēc tam daudzus gadus viņš periodiski dažus mēnešus pavadīja sanatorijās. Tās nebija tādas kā Šveicē, un arī par kaislībām es neko nezinu, bet viņš lasīja meža zemenītes un sūtīja man uz māju mazos, paša pītos groziņos. Un vēl viņi dziedāja korī.