Šodien esot Starptautiskā patērētāju diena, tā aptuveni pirms stundas pavēstīja Radio SWH. Ar to arī apsveicu! Vispār labs iemesls.

Pazolīni "Salo, or 120 Days of Sodom"
Par “human dignity” dēvētā parādība ir iluzora un nesaskan ar cilvēka dabu. Cilvēks jūtas komfortabli tikai situācijās, kad izdzīvošanai pietiek ar aklu pakļaušanos ārējiem nosacījumiem (lai cik absurdi tie arī nebūtu). Un tā ir acumirklīga izdzīvošana bez ilgtspējas pazīmēm.
Pakļaušanās sagādā prieku tik ilgi, kamēr pakļaušanas galējais akts (eksekūcija) neskar pašu indivīdu.
Vispār (ne antiestētikas un varmācības, bet pakļaušanas un pakļaušanās tēmas dēļ) tīrā bauda mizantropam.
Un filmas noslēgumā likumsakarīga ganāmpulka norakstīšana, pastarpināti translēta caur saimnieka acīm, binokli un ēkas augšstāva logu.
Līdzīga pozīcija – neklātbūtne un skats caur kino (monitora ;) ekrānu tiek piedāvāta arī skatītājam.

Filma ļoti iespaidīga, ietekmē arī tai sekojošos sapņus (skatījos īsi pirms gulētiešanas četros rītā). Tomēr nedz murgu, nedz šausmu sajūtas sapņos nebija ne reizi. Tikai saistošais.

p.s. Vietām filma šķiet pastiepta garumā. Iespaids gan varētu būt maldīgs, un cilvēks, kas de Sadu ir lasījis nedaudz (vai nemaz), domās citādāk.

Ziņkāres urdīts, devos uz teens.lv, jo tā varētu būt tā vieta, kur klukuča konstatētais ziemas normas pārsniegums varētu būt visērtāk vērojams (calis.lv nederēja augstā sadzīvisko un sociālo tematu "kur nopirkt?", "kā salabot?", "man ir sūdīgs darbs", "man ir ļoti labs darbs", "mēs, priekšnieki", "mēs, trūcīgie", "es, vidusslānis" dēļ).
Tomēr atgriezīsimies pie teens.lv. Domugraudi cits pēc cita krīt mana tukšā iespaidu spaiņa dibenā. Darba dienas beigās to graboņa (manu iespaidu izklāsts pievienots netiek) ielīksmo nīgro klerka sirdi:

Meitenes visu apspriež kolektīvi, upuris tiek novērtēts, un tad viņas cer, ka iemīļotais spers pirmo soli. Zēni rada iespaidu, ka ir nepieejami un vēsi. Tomēr meitenes nekad nezina, ko viņi domā īstenībā.
Tāpēc šad tad noder trešā persona jeb savedējs.

Nereti nākas dzirdēt jauniešus gaužamies – nekas nenotiek, kaut kāda bedre, nekas nerullē.
Ieskatoties ikdienas bedrē dziļāk, arī tajā var saskatīt kādu niansi, kas iegavilē sirdi.

Nupat saņēmu linku uz šo te propagandas šedevru. Bet http://mina.ru/posters/ ir vēl daudzi citi.