Ziņkāres urdīts, devos uz teens.lv, jo tā varētu būt tā vieta, kur klukuča konstatētais ziemas normas pārsniegums varētu būt visērtāk vērojams (calis.lv nederēja augstā sadzīvisko un sociālo tematu "kur nopirkt?", "kā salabot?", "man ir sūdīgs darbs", "man ir ļoti labs darbs", "mēs, priekšnieki", "mēs, trūcīgie", "es, vidusslānis" dēļ).
Tomēr atgriezīsimies pie teens.lv. Domugraudi cits pēc cita krīt mana tukšā iespaidu spaiņa dibenā. Darba dienas beigās to graboņa (manu iespaidu izklāsts pievienots netiek) ielīksmo nīgro klerka sirdi:

Meitenes visu apspriež kolektīvi, upuris tiek novērtēts, un tad viņas cer, ka iemīļotais spers pirmo soli. Zēni rada iespaidu, ka ir nepieejami un vēsi. Tomēr meitenes nekad nezina, ko viņi domā īstenībā.
Tāpēc šad tad noder trešā persona jeb savedējs.

Nereti nākas dzirdēt jauniešus gaužamies – nekas nenotiek, kaut kāda bedre, nekas nerullē.
Ieskatoties ikdienas bedrē dziļāk, arī tajā var saskatīt kādu niansi, kas iegavilē sirdi.