Vienmēr biju domājis, ka
šajā pagriezienā bīstami ir ātri braukt no Valdemāra ielas uz Miera ielas pusi. Tas nama stūris jau daudzus gadus reizē gan liek uzmanīties (ja esmu pie stūres), gan raida vilinošas skudriņas pār muguru (sēžot pasažiera krēslā).
Nu izrādās, ka ziepes ir savārītas tieši pretējā virzienā.

Ir beidzies nedēļu ilgs klusuma periods. Perioda centrālie notikumi ir divi. Brīdinu, ka faktoloģiskais pārstāsts izklausās trakoti piezemēts:

1) Nedēļas beigās norisinājās Talsu rallijs un no manas puses divu dienu mētāšanās pa Talsu pauguraines putekļos ar kameru un statīvu pie rokas, neregulāra ēšana un nakšņošana automašīnā.
Piepildījās teiciens: vai nu tu skaties ralliju, vai arī to filmē. Redzēju tikai pēdējā posma pēdējo trešdaļu, un arī to vienīgi kameras akumulatora iztukšošanās dēļ. Pārējo, ko būtu varējis redzēt dabā, dabūju noskatīties tikai viesos (uz kurieni devos taisni no sacīkstēm, iepriekš uzprasījies izklaidēt saviesīgo sabiedrību ar "pārākajiem-supersvaigajiem-ko-jūs-citādi-neredzēsiet-bet-skati-ir-perfekti" kadriem.

Morāle? Tā balstās uz nepieciešamību nebūt tikai pasīvam kāda tevi saistoša notikuma vērotājam, bet tiekties uz to, lai apzinātos sevi kā šī notikuma aktīvu dalībnieku. Ja nav iemaņu un līdzekļu pilnvērtīgai braukšanai, ja neesi pasākuma organizators, jāmeklē citi ceļi kā starpposmi. Filmēšana ir viens no šiem starpposmiem; jo sevišķi, ja ar darba rezultātu tiek iepazīstināti arī citi.

Secinājums: steidzami jāgādā kamerai otrs akumulators un lādētājs.

2) Iemācījos no DV taisīt DivX. Ārkārtīgi piezemēts un necils notikums, bet pašam neviltots izdošanās prieks un apziņa, ka saamatierētos video gabalus tagad varēšu brīvi izplatīt tīklā.

Šiem diviem ievērojamajiem notikumiem pavasaris spēj kalpot labi ja par fonu.

ekspresis ved mani mājup: nez kāpēc tas apstājas teju katrā pieturā; salonā nemierīgi grozās pensionāre, viņas lūpas ir nīgri sakniebtas; dažas papildu pieturas vēlāk tantes pacietības mērs ir pilns, un viņa dodas pie kasieres. Paceltā un apņēmīgā balsī pieprasa atpakaļ papildus desmit santīmus, ko tai ir bijis jāsamaksā pie iekāpšanas. Kas tad tas par ekspresi, ja stājas katrā pieturā? Netaisnība! Kasiere šo sūta prom, naudu atpakaļ nedod; kāda cita pasažiere jūt, ka viņas pienākums ir apspiest sabiedriskās saskaņas traucētāju un negaidīti asi uzbrēc protestētājai: "Vai nākošajā kāpsiet?". Nē, pensionāre klusu pakrata galvu - viņa nekāps, un konflikta liesmas apdziest kā uzplaiksnījušas.