Ir beidzies nedēļu ilgs klusuma periods. Perioda centrālie notikumi ir divi. Brīdinu, ka faktoloģiskais pārstāsts izklausās trakoti piezemēts:

1) Nedēļas beigās norisinājās Talsu rallijs un no manas puses divu dienu mētāšanās pa Talsu pauguraines putekļos ar kameru un statīvu pie rokas, neregulāra ēšana un nakšņošana automašīnā.
Piepildījās teiciens: vai nu tu skaties ralliju, vai arī to filmē. Redzēju tikai pēdējā posma pēdējo trešdaļu, un arī to vienīgi kameras akumulatora iztukšošanās dēļ. Pārējo, ko būtu varējis redzēt dabā, dabūju noskatīties tikai viesos (uz kurieni devos taisni no sacīkstēm, iepriekš uzprasījies izklaidēt saviesīgo sabiedrību ar "pārākajiem-supersvaigajiem-ko-jūs-citādi-neredzēsiet-bet-skati-ir-perfekti" kadriem.

Morāle? Tā balstās uz nepieciešamību nebūt tikai pasīvam kāda tevi saistoša notikuma vērotājam, bet tiekties uz to, lai apzinātos sevi kā šī notikuma aktīvu dalībnieku. Ja nav iemaņu un līdzekļu pilnvērtīgai braukšanai, ja neesi pasākuma organizators, jāmeklē citi ceļi kā starpposmi. Filmēšana ir viens no šiem starpposmiem; jo sevišķi, ja ar darba rezultātu tiek iepazīstināti arī citi.

Secinājums: steidzami jāgādā kamerai otrs akumulators un lādētājs.

2) Iemācījos no DV taisīt DivX. Ārkārtīgi piezemēts un necils notikums, bet pašam neviltots izdošanās prieks un apziņa, ka saamatierētos video gabalus tagad varēšu brīvi izplatīt tīklā.

Šiem diviem ievērojamajiem notikumiem pavasaris spēj kalpot labi ja par fonu.