ekspresis ved mani mājup: nez kāpēc tas apstājas teju katrā pieturā; salonā nemierīgi grozās pensionāre, viņas lūpas ir nīgri sakniebtas; dažas papildu pieturas vēlāk tantes pacietības mērs ir pilns, un viņa dodas pie kasieres. Paceltā un apņēmīgā balsī pieprasa atpakaļ papildus desmit santīmus, ko tai ir bijis jāsamaksā pie iekāpšanas. Kas tad tas par ekspresi, ja stājas katrā pieturā? Netaisnība! Kasiere šo sūta prom, naudu atpakaļ nedod; kāda cita pasažiere jūt, ka viņas pienākums ir apspiest sabiedriskās saskaņas traucētāju un negaidīti asi uzbrēc protestētājai: "Vai nākošajā kāpsiet?". Nē, pensionāre klusu pakrata galvu - viņa nekāps, un konflikta liesmas apdziest kā uzplaiksnījušas.
|