Kad skečs bija beidzies, uzdevu sev jautājumu: kādēļ gan tik apņēmīga tante, kam ir tāds krampis, nebraukā melnā limuzīnā ar šoferi?

Sagudroju dažādas atbildes, starp kurām nespēju izvēlēties labāko:
1) visa līdzšinējā dzīve aizvadīta 10 santīmu (10 kapeiku) līmenī, nespējot saskatīt neko lielāku; (apstiprina vizuālie dati)
2) krampja pietika tikai pirmajam uzrēcienam (apstiprina fakts, ka ātri likās mierā un uz pasažieres jautājumu reaģēja nedroši);
3) (pēc šārīta sarunas ar kolēģi) apņēmīgā stāja parādās tikai, ja upuris ir tāds pats dzīves pabērns kā pensionāre (šajā gadījumā - konduktore);