From: (Anonymous)	Date: February 18th, 2021 - 02:01 pm		(Link)

"nodzīt maģisko skaitli R0 uz 0,6 - 0,7 nespīd vismaz nākamos divus gadus" bija tava doma tavā komentārā pie gnidrīša, ja?

Es nemāku vienus izplatības ciparus pārvērst citos, bet vai pareizi nojaušu, ka arī kumulutīvo/100000 sagaidīt zem 200 un, tātad, vismaz kaut ko no lielveikaliem, koncertiem, bāriem, muzejiem, universitātēm utt. mēs varam tuvāko divu gadu laikā negaidīt?



"Manas bažas ir, ka īstermiņa ierobežojumi (kas ir OK gan no medicīniskā aspekta, gan arī nerada iespēju taisīt whatever restartus) tiek bez papildu domāšanas iestiepti vidējā termiņā, un izskatās, ka tie tiks stiepti arī uz ilgtermiņu. Tas tāpēc, ka, ja kaut kas krasi nemainās uz labo pusi (vai nu zaraza izkūp gaisā, vai arī no šī paša gaisa piepeši materializējas un paši sašpricējas daži miljoni Pfizer vakcīnu), Latvijai nodzīt maģisko skaitli R0 uz 0,6 - 0,7 vismaz nākamos divus gadus.

Turklāt, ja vīrusa Ķīnas versiju ar līdzšinējiem soft pasākumiem kaut cik varēja kontrolēt, britu variantā tas tā nedarbojas. Palīdz tikai masveida vakcinācija (nu un varbūt tīrā veiksme, ja abu vīrusa versiju savstarpējā konkurencē uzvar Ķīnas variants), bet arī tur efekts sākas, kad savakcinēti kādi 80% no populācijas (pieredze no normālām valstīm, kas to spēj sasniegt, nevis no visādiem valstu izstrādājumiem)."

	From: snark	Date: February 18th, 2021 - 02:56 pm		(Link)

Mani pēdējo divu mēnešu laikā ir pārņēmis drūms pesimisms par LV (ne)notiekošo, tāpēc krāsas varbūt arī sabiezinātas.

Bet savelkot kopā visas fragmentārās ziņas par izdarītajām izvēlēm, ir redzams, ka plānošanas, ja vien līdzšinējās aktivitātes drīkst tā dēvēt, mērķis nav vis bijis nodrošināt pēc iespējas ātru iziešanu no krīzes, ar to saprotot ierobežojumu drošu atcelšanu. Faktiskais vadmotīvs ir bijis - nospļauties par normalizācijas tempiem, galvenais, lai te un tagad būtu jāiegulda pēc iespējas mazāk, jāizmanto pēc iespējas mazāk resursu, jāpieliek pēc iespējas mazāka piepūle. Un tā ir endēmiska vaina, kas nesākas, un arī nebeidzas ar Viņķeles parādīšanos valdībā vai pazušanu no tās.

Tāpēc arī tie divi gadi. Bet varbūt arī mazāk, jo kādā brīdī jau tik mazā populācijā (kas būs beidzot būs izolēta no ārpasaules apkārtējo valstu pieņemto lēmumu dēļ) iestāsies daudzinātā pūļa imunitāte, un tur varbūt nebūs jāgaida mazāk. Vēl var gadīties, ka kādā acumirklī kritiskā masa izlemj, ka normalizācija ir sagaidāma daudz vēlāk par to brīdi, līdz kuram var pieciest ierobežojumu radītos zaudējumus.