Soctīkli ir cita štelle, no turienes nevar dabūt ārā to, ko pats neesi ielicis (nu, vai kāds cits par tevi, ar atrunu, ka ir pierādāms, ka tas nav melots).

Šajā gadījumā gan ir runa par organizāciju, kurai darbības specifikas dēļ ir svarīgi, cita starpā, nodrošināt, ka darbinieki ir uzticami, nenopludinās informāciju, un tādā garā. Pie tādiem uzstādījumiem ir tā kā pašsaprotami noskaidrot, vai darbiniekam nav tendence uzkāpt uz korķa un pa pāli pirmajam pretīmnācējam izpļurkstēt visu, kas ienāk prātā, konfidenciālu infu ieskaitot, vai arī zināt, ka šitam te pirmā blondīne, kas paplivinās skropstas, varēs izprasīt visu, ko vien vajag. Tas pats ar finansiālo nodrošinājumu - čuvaku, kurš mēnesī pelna pārdesmit štukas, ar vienu viņa mēnešalgu diez vai uzpirksi. Cilvēku, kuram tā pati summa ir apmēram divu gadu ienākumi, jau krietni iespējamāk. Tas pats attiecas uz cilvēka laulības dzīvi (ja ir problēmas/laiž pa kreisi - šantāžas risks) un daudziem citiem aspektiem. Te līdz wrongthinka meklēšanai tālu, šis attiecas uz informācijas drošības 101.