The Aviator - viennozīmīgi viena no pagājušā gada labākajām filmām. Pirmā Dikaprijas filma, kurā Dikaprija vairs nav Dikaprija, bet gan viņa atveidotais varonis. Godīgi sakot, man pirmo reizi grūti iedomāties kādu citu aktieri, kurš varetu Hjūza lomu nospēlēt labāk. Par pašu Hjūzu agrāk neko nezināju, izņemot vienīgi to, ka viņš bija milijardieris, pilots un ekscentriķis, un tāds viņš arī šeit tiek parādīts - īpaši neskaidrojot, kas, no kurienes cēlies, kā palicis bagāts un kas ar viņu vēlāk notika, bet mēginot apskatīt to, kāds Hjūzs bija "zem maskas". Atšķirībā no "standarta" biogrāfiskajām filmām, šeit notikumi sākas, kad Hjūzs jau ir pieaudzis un ļoti bagāts, un beidzas viņa triumfa, nevis naves brīdī. Tāpat kā "Aleksandrs", filma liek skatītājiem saprast, ka dzīvē ir divas izvēles - būt vienkāršam, un, diemžēl, garlaicīgam (saprotiet to pareizi) cilvēkam un dzīvot ilgi un laimīgi, jeb arī būt leģendai, bet visdrīzāk būt iekšēji nelaimīgam un beigt nelabi. Interesants jautājums, ir ko padomāt.
No otras puses, der atcerēties, ka filma tomēr ir simtmilijonīgs Holivudas spectacle, nevis Hjūza dzīves dokumentāls izmeklējums, tapēc viss izskatās glamūri, bagāti un ļoti skaisti - sākot ar dekorācijām/tērpiem un beidzot ar pazīstamiem un talantīgiem aktieriem burtiski visās lomās (ģeniāla Keita Blanšeta). Kopumā Skorsēze ir atguvis skatītāju uzticību un ir atpakaļ zirgā, Dikapriju es vairs nenicināšu, bet mēs iegūstam varbūt ne-ideālu, bet ļoti skatāmu biopic'u. Bet ko nu tagad, jūs par viņu vēl dzirdēsiet daudz & plaši, kad viņu pie mums rādīs Martā.

Team America: World Police - Sviests. Sviests, bet reāli smieklīgs. Bet reāli smieklīgs, kad skaties kopā ar entuziastu baru. Pilnīgi visas raksturīgākās grāvējfilmu klišejas, dialogi, monologi, kameras kustības un pat titri un saundtreks tiek izparodēti šajā leļļu filmā, kura dēļ lellēm izskatās vēl idiotiskāk. Atliek vien aizvietot lelles ar dzīviem aktieriem, un vuala - kartējais "Džerijs B. piedāvā" ir gatavs! Tikai šajā filmā var redzēt trīs idiotiskākos skatus ever - leļļu kung-fu, leļļu seksu (izcils!) un lelle vemj. Lai gan - ko citu var gaidīt no "South Park" veidotājiem, un šī filma ir 100% domāta tikai un vienīgi viņiem. Un, kā jau pierasts, dziesmas - jau aktīvi tiek meklēts saundtreks ar tādiem hītiem, kā "Everyone has AIDS!", "Fuck Yeah" un mīlas balāde - veltījums filmai "Pearl Harbor" precīzāk sakot, tam, kā viņa sūkāja. Ai da ko tur, tas ir vienkārši jādzird.
Bet pēc fināla noskatīšanās (kur tiek nolaisti ~50% populārāko Holivudas aktieru), radās doma - vai tikai Trejs Pārkers (šeit dzirdams vismaz 16 lomās) un Mets Stouns, gadījumā, nav pārāk pārdroši savā rīcībā? Vai tik nav pienācis laiks noalgot bruņotu apsardzi? Jo Aleks "F.A.G" Boldvins, Klūnijs, Penns un pat Sems Džeksons zeļļiem rokas vairs nespiedīs, nemaz nerunājot par bezsakarā piesmieto Metu Deimonu. Tāpat kā diktators Kims Džongs II., kurš gan diez vai to darītu arī agrāk. Kopumā - domāju, ka ir jāredz, vismaz lai iegūtu pašam savu viedokli.

Exorcist: The Beginning - neredzējis nevienu no eksorcistiem un par šo dzirdējis vienīgi sliktu un ļoti sliktu, kārtējo reizi pārliecinos, ka grupveidā zemē iemīcītas parasti tiek filmas, kuras to ja arī būtu pelnījušas, tad vismaz stipri mazākos apmēros. Normāls mistiskais biedēklis, kurš, atšķirībā no vienas-otras slavināti-cildinātas filmas, vismaz ir interesants no sākuma līdz beigām.

TeleVīzors, kuru vispār neskatos, iepriecināja ar nevis vienu vai divām, bet veselām trim populāra amerikāņu kinoaktiera Arnolda Braunšvaiera filmām. Un tas nekas, ka man viņas visas tāpat ir digitālā formātā - mājās aug mazs labu filmu cienītājs, kuram viņas visas ir jāparāda. Cik gan labi, ka manai māsai ir tāds kino jomā izglītots brālis, kurš vienmēr zinās, kādas labas filmas ieteikt! :)

Last Action Hero - joprojām iepriecina ar savu nepārspēto ironiju. Liela drosme bija vajadzīga, lai _pareizi_ notēlotu pašam sevi, pēdējo grāvējfilmu varoni. Un Ārnijs, kurš seit ir savā vislabākajā formā (uz viņu skatoties, liekas, ka viņš vispār netēloja, bet uzņemšanas laukumā vienkārši "tēloja" pats sevi), ar to spīdoši tika galā. Filmai bija potencials kļūt par Ārnolda filmogrāfijas pērli, bet, diemžēl, tā nenotika. Filma sašķeļas divās daļās - "Kino Pasaulē", kura ir katra kino-fana sapnis, ar saviem simtiem kameo, citātu un atpazīstamu jociņu, un "Reālo Pasauli", kura ir vāja vienkārši kā filma. Pirmā izvelk otru, bet nepatīkamā pēcgarša tomēr paliek. Lai gan ar vienu lietu filma tomēr paliks kino vēsturē - tā parādīja, ka labāku Hamletu par Ārniju grūti atrast :)
The Running Man, astoņdesmito gadu videosalonu grāvējs, jau deviņdesmito sākumā likās muļķīgi grotesks dēļ savām totalitārā TV-šova idejām un Stalkeru muļķīgajiem kostīmiem, šobrīd, diemžēl, muļķīgs vairs neliekas. Realitātes TV-šovu lauciņā, diemžēl, viss gandrīz vai tieši tā arī ir (protams, izslēdzot nogalināšanas faktoru, lai gan tas arī - tikai pagaidām).
Commando - šedevrs. Bez komentāriem.