smaidi - Komentāri

Maijs 3., 2009

21:38
Šodien darba svētki turpinās. Rīts varbūt iesākās lēni, izgazgāju augšas aizkarus (sēdēju blakus mašīnai, jo putas nāca ārā), sāku mazgāt logus, bet sapratu, ka ir par vēsu un pirksti salst. Pie mājas prasās biezo jaku, kamēr sakņu dārzā toties saulīte tāda, ka bezmaz peldostīmā jāizmetās. Apmierinājos tomēr tikai ar šortiņiem un saraku lielajai dobei malu un pabeidzu iepriekšējo. Pagāšnedēļ sētie redīsi, krešsalāti un rukula ir sadīguši visai biezā slānī - būs laikam krietni jāretina (kas nedaudz žēl).

Pusdienās vakardienas skābeņu zupa - īsta ņamma! Pēcpusdienā sēdējām un sauļojāmies pļaviņā, kad mamma izdomāja, ka jāatsien dzīvības žogam noliekušies zari. Uztrieca mani augšā ar lielajām trepēm, kas 3 metru augstumā balstās pret stumru, kas nav resnākts par manu plaukstas locītavu. Kamēr kāpu tikmēr mamma dikti iedrošināja, bet pēcāk jau atzinās, ka brīžiem tomēr arī viņai palicis bail, vai es nekritīšu cauri žogam ar visiem zariem. Vispār dzīvības žogos nav prāta darbs līst krekliņos ar mazām lencītēm - rokas pilnas mazām skabardziņām saskrāpētas līdz pleciem. Bet mamma ar rezultātu apmierināta un tas jau galvenais! Pēc tam izdarījām darbu, ko gatavojamies jau divus gadus - izrakām un pārstādījām mežā mazo priedīti pie kamīnvietas. Tad vēl zīlīšu būrītim jaunu jumtiņu uzsitām un pielikām drusku augstāk. Kamēr mamma būrītim nagloja linoleju siltumizolācijai, tikmēr es atzīmēju mitrā pleķa robežas uz sienas. Nevaram pat izdomāt, kam prasīt padomu/ekspertīzi, kas tas par pleķi un no kā radies (var jau būt, ka tur vienmēr bijis, jo agrāk priekšā bija nojume).

Un jau stipri vēlā pēcpusdienā nomazgāju atlikošo vienu logu (jeb 12 lielus pakešniekus) un nedaudz papļāpāju ar māsu.

Reply