Marts 26., 2009
11:11 Es laikam drīz tikšu vaļā no nepatikas runāt pa telefonu ar nepazīstamiem cilvēkiem. Pēdējās dienas to vien daru, kā zvanu, sazvanos pat tad, kad to galīgi negribas. Un palīdz. Mēbeles ir pasūtītas, galdiem tikai kājas būs jāpērk citur, jo ir tikai melnas, bet mēs gribam pelēkas. Un lampas jānopērk, vakar +/- noskatījām. Šodien parakstīšu pēdējos papīrus par biroju, un ceru, ka būs atbilde no interneta providera, ko viņi domā par mūsu izrediģēto līgumu (esot pārsūtīts juristiem, par tikšanos gan atbilde bija - "man nav tik daudz laika, lai ar katru tiktos un runātu par līguma grozījiem").
Visādi citādi šodien jūtos nedaudz apslimusi.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |