|
Februāris 9., 2009
19:39
No rīta biju plānojusi pastrādāt mājās, bet "izsauca" mani uz nedeļas darbu plānošanu. Vispār piefiksēju, ka pirmdienās gribās labāk palikt mājās, jo pirmdienās uz darbu nāk arī streessss... Esmu iemācījusies ātrāk pateikt, kas man nepatik un aizfutbolēt uzbraucienus/stressu atpakaļ, bet neesmu vēl iemācījusies saglabāt tādu īstu mieru. Lai vai kā, drbā nekādi nestrādājās, jo gribējās uz mājām.
Attiecībā uz gudro puiku esmu sapratusi, ka būs vien jāpārkāpj sev pāri jābūt "naglai pakaļā" tik ilgi, kamēr būs izdarīts pilnīgi viss, jo savādāk viss notiek ļoti lēnu. Novērojums ir sekojošs - iedod cilvēkam darbu, viņš noklausās un sāk browsēties internetu. Ja uzprasa, cik daudz laika viņam vēl vajadzēs, atbild, ka vēl kādu laiciņu, citreiz sāk ķerties klāt, citreiz nē. Ja ir pabeidzis, tad neko nesaka un arī sāk browsēties. Vispār atbildes ir lielākoties viens vārds - jā, nē, nezinu (uz jautājumu "kad"), varbūt. Toties tad, kad dara, tad izdara ātri un labi.
Nu ko, neviens jau neteica, ka būs viegli..
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
