Decembris 21., 2008
smille | 15:57 Lasu komenārus par jarmarku un aizdomājos. Ir komentāri, kur šūmējas par lielajām cenām un ir tādi kuri to atspēko ar to, ka studentiem ar tiem darbiem ir jāatpelna studiju materiālu izmaksas (vai arī vispār studijās ieguldītais lauks un darbs), tāpēc cenas esot adekvātas. Ka mehāniķis par darbu saņem 20 ls un tāpēc mākslinieks arī var prasīt vismaz tikpat daudz.
Man gan šķiet, ka šīe divi gadījumi nav korekti salīdzināmi, jo viena ir prakstiska profesija, bet otra ir radoša. Mehāniķis neparasa naudu par to, ka ir 2 mēnešus domājis, kā kautko salabot (pirmām kārtām neviens viņam pēc 2 mēnešiem vispār neko nemaksās, jo būs atrasts kāds cits), viņš prasa tieši par tajā brīdī padarīto darbu. Tai pašā laikā jāatzīst, ka mehāniķim, kurš vienu pakalpojumu piedāvā vairākiem klientiem, ir vienkāršāk noteikt sava pakalpojuma cenu nekā māksliniekam, kurš gleznu rada vienā eksemplārā. Tātad tāda jarmarka ir lieliska iespēja studentiem mācīties cenas un pieprasījuma atkarības - ja būs par dārgu, neviens nepirks un viss, ja būs par lētu, trūks naudas.
Māksliniekiem ekonomiski vienmēr būs grūtāk, tomēr viņi no sava darba gūst netaustāmu labumu, ko varbūt kāds veikala pārdevējs nekad nepiedzīvos. Tomēr tā ir mākslinieka apzināta izvēle, izvēle strādāt tad, kad ir iedvesma, izvēle radīt, izvēle būt neatkarīgam no darba devēja (bet ne no klientiem un ekonomikas pamatprincipiem)..
ai, vispār nav īsti laika pabeigt domu.. kautkur sapinos
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |