smaidi - Komentāri

Augusts 11., 2008

17:20 - Atvaļinājuma atskaite
05.08.2008 - 10.08.2008 jeb
1. diena: No rīta Rīgā laiks ne šāds ne tāds, kurzemē arī neko labāku par mainīgu mākoņu daudzumu un negaisu nesola, bet dodamies ceļā optimisma pilni tiesa gan tikai ap pusdienslaiku :). Braucot ārā no Rīgas iebraucam K-Rautā un nopērkam abiem gumijniekus - jo nav jau sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs :D
Pa ceļam no visiem kartē atzīmētajiem punktiem, nolemjam iegriezties Kalvenes zoodārzā (Rīgas zoodārza filiāle "Cīrulīši"). Vajadzīgo pagriezienu atrodam viegli, zīme kalna galā ir samērā labi saskatāma, bet pēc pāris metriem ir skaidrs, ka ceļš uz turieni ir izcili slikts - briesmīga trepe pāris kilometru garumā, bet galā redzamais atsver nokļūšanu. Ieejas biļete studentiem maksā 2.50 (pieaugušajiem - 3.00) un pat tik nemīlīgā laikā neesam vienīgie apmeklētāji. Tā kā šajā zoo ir dzīvnieki, kas sastopami/spēj dzīvot Latvijā arī brīvā dabā, tad lielākā daļa ir lielos aplokos nevis krātiņos. Forši, ka zvēri ir dabiskā vidē, bet var arī nepaveikties un tā arī to kāroto neieraudzīt vai arī skatīt tikai pa gabalu : ). Vidēji ātrā solī visu zoo izstaigājām ~2h, ar bērniem noteikti būtu stipri lēnāk un ilgāk. Zoo vēl paplašinās, tiek veidotas jaunas takas, cerams ka būs arī vairāk izglītojošo zīmju. Mēs īpaši nopriecājāmies par lāčiem (tie bija 4 gab, tiesa gan aplokā), izmukušo mežacūkas bērnu un badīgo stirnu buciņu, kurš mums pielavījās no aizmugures un par visu varu gribēja iebadīt caur žogam :)) Un mums pat izdevās ieraudzīt divus vilkus (!!) - pie vilkiem ir jāiet ļoti, ļoti klusām, jo viņi ir tramīgi.

Tālāk devāmies uz Liepāju, kuru izstaigājām pa notīm - apgājām pilnīgi visu nošu apli.

Sākums - promenāde pie tilta. Vēju pilsēta.

Pie rožu laukuma Liepāja izskatās pēc rotaļu pils

Koka mājas mani absolūti apbur.

Nošu ceļā iekļauta arī reliģiskas pārdomas raisoša iela..

Skaistumpkopšanas salonam oriģināli slēģi - melbalti portreti.

Pie jūras pievienojam paši savu noti un priecājamies par viļņiem. Nekur citur tik lieli viļņi nebija. Palēkāt gan neiegājām, jo mantas nebija līdzi.

Uz nošu ceļa beigām, nevarējām nenobildēt runci, kurš mūs pilnībā ignorēja.

Un atkal tās burvīgās koka mājas...sajūta tāda, ka es tur iederos, ne pa velti man vecāmamma no Liepājas.

Nostaigājušies un izbadējušies paēdām Pastnieka mājā - padārgi, bet labi. Zivi ar sēnēm otreiz gan kopā neēdīšu, bet saldais bija vnk dievīgs!
Pa nakti palikām Fontain Royale, jo mazajā Fontaine vairs vietu nebija. Dabūjām smuku istabiņu, kurā bija sutoņa kā pirtī un aiz loga ventilācijas rūkoņa. Gribēju izlūgties citu istabiņu, bet nebija, izdevās pat aprunāties ar īpašnieci, kura izrādās zina par karstuma problēmu, bet kondicionierus neuzstāda, jo tad nebūšot tik zems cenu līmenis. Teica, lai veram vaļā logus, jo viņi turot ciet tikai tāpēc, lai nesapūš gružus. Bija jau pavēls, tāpēc turpat vien palikām, bet pieļauju, ka pēdējo reizi šajā viesnīcā. Manuprāt par 38 Ls šī istabiņa neizpildīja pamatfunkcijas, kuras tik ļoti es gribēju - svaigu gaisu un klusumu.. Pa atvērto logu iekšā vairāk nāca troksnis (tāds, ka pa nakti pamodos) nekā svaigs gaiss :/
2. diena
No rīta vēl nedaudz "obligātā" iepirkšanās Laumā un pamanītas intersantas ceļa zīmes.

Un ap pusdienslaiku aidā uz Papi.
Pa ceļam piestājām tālākajā Latvijas rietumu punktā - Bernātos.

un uzkāpām augstākajā Latvijas kāpā - Pūsēnu kāpā/kalnā. Smuki tur.. ar soliņu un skatu pāri koku galotnēm. Ceļš bija normāls, ne pārāk labs, bet labāks kā uz Kalveni.

Pirmais Papes dabas parka apskates objekts - savvaļas sumbri. Aizbraucām pa draņķīgu ceļu (atkal trepe un bedres), bet galā tikai peļu klijānus un vēl pāris putneļus redzējām. Tālāk devāmies uz galveno Papes info centru ar mērķi izstaigāt ekoloģisko procesu taku. Ceļš uz turieni bij vēl briesmīgāks nekā uz Kalvenes zoo - greideris ir braucis pa ātru un sadzinis tādu trepi, ka puslīdz normāli var pabraukt tikai pa pašu ceļa vidu, bet arī tad var uzrauties. Katrā gadījumā ceļa beigās zīme 50 izraisīja smīnu, jo tas patiešām bija maksimālais ātrums ar kādu tur varēja pabraukt.

Pie info centra saprotam, ka dabas taka ir nevis kādi 2km, bet gan 9.5km (5 hours easy walk) un mēs neesam neko ēduši. Ēst gribās, bet spīd saulīte un gribas arī kko redzēt, tādēļ dodamies vien ceļā ar domu - apskatīsism Ķoņu ciemu un tad domāsim, ko darīt tālāk. Ķoņu ciema senās koka mājas izrādās ir nevis kompaktā ciemā, bet izkaisītas pa samērā lielu teritoriju :)

Takai pusē, nolemjam to saīsināt un izbrienam uz jūru. Saule spīd, vējš pūš un es satuntuļojos visās drēbēs, kas ir man un MV :)
Pie jūras niedrēs pāris tilbītes.

Un par rudeni atgādina sarkani mežrozīšu augļi un pīlādži. Saēdāmies mežrozītes un pēc tam arī pusgatavus ābolus - riktīgi gardi! :))

Atpakaļceļš pa trepi sokas jau ātrāk - patiesībā tikai tagad atklājām, ka pa vidu braucot ir vieglāk.
Braucot atpakaļ, pamanam arī putnu vērošanas māju, kurā ir putnu noteicēji. Putnus gan šeit neizdodas ieraudzīt - tikai plašu skatu pāri ezeram un mākoņus.

Pēc Papes braucām uz Rucavu ar domu apskatīt Latvijā lielāko ievu pie svētavota, bet uzzinājuši, ka tie ir vēl tikpat km pa zemes ceļu, nolemjam, ka šodienai kratīšanās pietiek.
Braucam atpakaļ uz Liepāju, pa ceļam Nīcā piestājām paēst kafejnīcā/restorānā "Nīcava". Jauka vieta paēšana, ēdiens labs un cenas normālas - MV paņēma cūkas kāju un dabūja arī puskilo cepeti ar visām piedevām par 5 Ls. Karbonāde arī bija laba un liela.
Izbraucām cauri Liepājai uz Pāvilostu, bet tur bija kautkāds vējadēļu pasākums pludmalē un visas viesnīcas aizņemtas.
Pāvilostā iesākām skatīties saulrietu, bet pabeidzām Jūrkalnē

Un tad jau vēlā vakarā uz MV vecāku mājām.

3. diena
No rīta drusku smidzina, nolasījām 2 lielos spaiņus ar jāņogām, puskrūms gan palika nenolasīts - zari slīkst zemē, bet otrai pusei visi zari gaisā. Pēcpusdienā uzmeistarojām vienu strazdu būri, drusku uzspēlējām volejbolu un tad jau MV devās pagastsvētku ieskaņu spēlēs - uz basīti. Es biju vienīgā basketbola skatītāja, jo visi pārējie bija gājienā, kurā esot bijuši vairāk cilvēku, nekā Popē vispār dzīvojot ; D
Pašā vakarā drusku paskatījāmies olimpiādes atklāšanu - iespaidīgi, nav ko piebilst. Un tie perfektie apļi un līnijas - apbrīnojami.

4. diena
Visu dienu mijas saule ar lietu, visu dienu spēlējam volejbolu (no 10 līdz 19tiem!). Pieteikušās 14 komandas, visas spēlē samērā labi, visās spēlēs jācīnās un rezultātā ir 2. vieta! Pa dienas vidu gan man sāka sāpēt galva, attiecīgi vakarā nekāda ballētāja vairs nebiju - iedzēru kafiju un aizgāju gulēt ap astoņiem, vienos pamodos, iedzēru vēl vienu kafiju un nogulēju līdz nākošās dienas 10tiem.

5. diena
Izskatās, ka laiciņš būs smuks, iztīram/izsūcam/izpurinam mašīnu no smiltīm un dodamies uz Laumu dabas parku.
Bijām pie bitēm, pamaldījāmies pa ziedu taku, izstaigājām meža taku un noķērām strūklakā varvīksni. Ziedu takā ļoti daudz interesantu skujeņu un ūdensrožu, meža takā lielākais prieks bija par āboliņu lauku, pašā mežā bija informatīvās plāksnītes par biežākajām koku sugām - īss apraksts, izmantošana ārstniecībā un izmantošana pirtī.

Atpakaļceļā pēc nelielas maldīšanās atradām arī garāko alu labirintu Latvijā. Skats uz alu, skats no alas un skats uz augšu.

Kamēr meklējām alas iemaldījāmies viršos, mellenēs un brūklenēs. Arī pāris sēnes bija, bet tās nelasījām.
6. diena - atpakaļ uz Rīgu.

Reply