|
Jūlijs 25., 2008
07:59
Aizvakar bijām ar v-mammu kapos. Neko daudz jau nevajadzēja - tikai aiznest puķes un apsveikt vārdadienās visus mīļos (Marijas, Annas, Jēkabus). Nedaudz mani skumdina, ka viņa vienmēr vairāk runā par saviem vecākiem un vecvecākiem nevis vecotēti, bet tur jau nu es neko mainīt nevaru un arī netaisos. Tas tikai tā, sev piezīmēm. Un pat ja dažreiz ir jāiespringst, lai izdomātu, kā izkārtot brīvu laiku pa dienas vidu (jo vakarā viņa būs jau nogurusi un būs arī lielāka satiksme un viss notiks ilgāk), un pat ja ir jāpiedalās sarunās, kas mani īpaši neinteresē, tas ir sīkums, salīdzinot ar to, cik ļoti viņa priecājas par manu sabiedrību. Veciem cilvēkiem nav jādzīvo vieniem, viņiem ir jādzīvo ar ģimeni! Un lai arī kā man gribētos pilnīgu neatkarību un savu saimniecību (kas man šobrīd ir), es domāju, ka mana mamma dzīvos manā ģimenē - vai nu tajā pašā mājā, vai blakus, mazā koka namiņā, par kuru viņa tik ļoti sapņo.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
