|
Jūnijs 25., 2008
23:15
Uzliku Massive Attack un vēl paskatījos Itālijas bildes.. Un ir taču jūnijs/jūlijs, tieši tas pats laiks. Nezinu vai varu nodefinēt sajūtas.
Vispār interesanti paskatīties vecās fotogrāfijas - man pat sagribējās atkal garus matus, vienīgā bēda, ka neviens frizieris man garus matus nevar nogriezt tā, lai man patiktu (viens bija, bildēs to var redzēt, bet viņš aizbrauca uz Krieviju). Ai, vispār dīvainas sajūtas uzvēdīja skatoties tās dažas bildes, kur ir mana vecā komunālā dzīvokļa istaba.
No vienas puses - man ik pa laikam uznāk nepārvarama vēlme tikt prom no šīs šaurības, kur šobrīd dzīvoju, kur kaimiņu balkons ir metra attālumā un visi 2/3 kaimiņu pīpē. No otras puses - man jau tagad ir vismaz divas iespējas, bet es tās neizmantoju, jo tas nozīmētu dzīvot kopā ar vienu no vecākiem. Un šajā dzīvoklī es esmu tieši tāpēc, ka es gribēju savu saimniecību un vēl aizvien gribu. Tātad - tik tālu viss ir ok.
Laiks skrien - māsai puikam jau nopietna cilvēka skatiens, brālēna vecākajam puikam 15 gadi un profilā par sevi rakstīts "viens pats". No bildes skatās pretī nepazīstams pusaudzis, bet man dēļ tā "viens pats" raudiens gandrīz uznāca. Es atceros kāds viņš bija un es tikai daļēji nojaušu kam viņam dzīvē nācies iziet cauri..
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
